Vārds "malédictions" nozīmē "lāsti". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas nav ikdienišķs.
Dziesmā Stromae to lieto, lai aprakstītu mīlestības sarežģītību, sakot: "La plus belle des malédictions" (skaistākais no lāstiem). Šis paradokss padara vārdu ļoti intriģējošu un liek aizdomāties par mīlestības duālo dabu.
Šī dziesma ir par tām attiecībām, kurās mīlestība un naids sadzīvo vienā teikumā. Beļģu mūziķis Stromae un dziedātāja Pomme uzreiz ķeras pie lietas ar vārdiem "Je t'aime, je te hais" (Es tevi mīlu, es tevi nīstu). Otrs cilvēks vienlaikus ir labākais un sliktākais, kas dzīvē noticis. Tā ir kā "La pire des bénédictions / La plus belle des malédictions" (Sliktākā no svētībām / Skaistākā no lāstiem). Tekstā lieliski parādīta šī iekšējā cīņa: tu zini, ka vajadzētu bēgt, bet nespēj aiziet.
Dziesmā asprātīgi tiek apspēlēts pazīstams teiciens. Parasti saka, ka labāk būt vienam nekā sliktā kompānijā, bet te doma tiek apgriezta kājām gaisā: "Plutôt qu'être seul, mieux vaut être mal accompagné" (Labāk būt sliktā kompānijā, nekā būt vienam). Otrs kļūst par tavu tuvāko pretinieku: "ma meilleure ennemie, c'est toi" (mans labākais ienaidnieks esi tu). Pat vienkārša vārda izdzirdēšana telpā liek minēt, vai tā ir maiguma vai naida sajūta, līdz beigās atliek tikai skarbs lēmums: "Je t'aime, je te quitte" (Es tevi mīlu, es tevi pametu).