Vārds "malédictions" nozīmē "lāsti". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas nav ikdienišķs.
Dziesmā Stromae to lieto, lai aprakstītu mīlestības sarežģītību, sakot: "La plus belle des malédictions" (skaistākais no lāstiem). Šis paradokss padara vārdu ļoti intriģējošu un liek aizdomāties par mīlestības duālo dabu.
Šī dziesma, "Ma Meilleure Ennemie" [Mana labākā ienaidniece], ir tik aizraujoša, jo tajā Stromae un Pomme dzied par sarežģītām jūtām pret kādu, ko tu vienlaikus mīli un ienīsti. Viņi saka: "Je t'aime, je te hais, je t'aime, je te hais" [Es tevi mīlu, es tevi ienīstu, es tevi mīlu, es tevi ienīstu]. Tas ir par to, ka šī persona ir gan labākais, gan sliktākais, kas ar viņiem noticis. Iedomājies, cik dīvaini ir teikt: "T'es la meilleure chose qui m'est arrivée / Mais aussi la pire chose qui m'est arrivée" [Tu esi labākais, kas ar mani noticis / Bet arī sliktākais, kas ar mani noticis].
Dziesma runā par šo pretrunīgo sajūtu, ka vajadzētu turēties tālāk, bet tajā pašā laikā nespēj to izdarīt. Viņi pat citē sakāmvārdu: "Plutôt qu'être seul, mieux vaut être mal accompagné" [Labāk būt slikti pavadītam, nekā būt vienam]. Tas ir tik patiess! Un tad viņi nonāk pie secinājuma, ka šī persona ir viņu "meilleure ennemie" [labākā ienaidniece], un lai gan viņiem vajadzētu bēgt ("Fuis-moi" [Bēdz no manis]), viņi zina, ka "le pire, c'est toi et moi" [sliktākais ir tu un es]. Tas ir kā cīņa ar sevi, kad tu zini, ka kaut kas nav labs, bet tu tik un tā nespēj to atlaist. Vai tu esi kādreiz tā juties?