Dança Da Solidão Lyrics in Latvian by Marisa Monte, Paulinho Da Viola
Vārds "camélia" nozīmē "kamēlija" – skaists zieds, kas bieži simbolizē mīlestību, apbrīnu un ilgstošu skaistumu. Tas ir neparasts vārds dziesmu tekstos, kas piešķir dziesmai poētisku un vizuālu bagātību.
Dziesmā Marisa Monte dzied: "Camélia ficou viúva" (Kamēlija kļuva par atraitni). Šis negaidītais personifikācijas lietojums rada spēcīgu un aizkustinošu tēlu, liekot domāt par zaudējumu un skumjām, kas saistītas ar mīlestību, padarot to par ļoti intriģējošu vārdu.
“Dança da Solidão” jeb “Vientulības deja” ir dziesma par vilšanos, kas kļūst gandrīz taustāma. Vientulība te nav klusa istaba, bet gan “Solidão é lava que cobre tudo” [Vientulība ir lava, kas pārklāj visu], un mutē tā atstāj “amargura” [rūgtumu]. Dziesmas stāstītājs un viņa uzrunātais cilvēks dejo vienā un tajā pašā ritmā: “Danço eu, dança você / Na dança da solidão” [Dejoju es, dejo tu / vientulības dejā]. Īpaši interesants ir uzskaitījums par Kamēliju, kura kļuva par atraitni, Žoanu, kura iemīlējās, un Mariju, kura mīlestības dēļ mēģināja izdarīt pašnāvību. Tās ir īsas, smagas dzīves ainas, nevis izskaidrots stāsts, un tieši tāpēc piedziedājums skan tik neatlaidīgi.
Vēlāk dziesma kļūst personiskāka. Tēvs brīdina: “Meu filho, tome cuidado” [Mans dēls, esi uzmanīgs], bet dēls, domājot par nākotni, neaizmirst pagātni. Nakts beigās, kad “o pensamento vagueia” [domas klīst], viņš pārbrauc pirkstus pār violu, Brazīlijā izplatītu stīgu instrumentu, un raugās uz pilnmēnesi. Tomēr dziesma neatstāj viņu tikai rūgtumā: pastāv “uma fonte de água pura” [tīra ūdens avots], un tas, kurš no tās padzeras, vairs nejutīs rūgtumu. Tā ir vienkārša, gandrīz pasakaina cerības aina, kas pārtrauc vientulības dejas apli.
