Marchita nozīmē 'novītis' vai 'nokaltis'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta ziedu, kas zaudējis savu svaigumu un skaistumu.
Dziesmā Marks Entonijs to izmanto, lai aprakstītu ziedu, ko viņš atrod ceļā – tas ir 'gandrīz bāls, noslīcis nopūtā'. Šis vārds rada spilgtu tēlu par kaut ko trauslu un aizmirstu, kam nepieciešama aprūpe un mīlestība, lai atkal uzplauktu.
Salsas meistars Marks Antonijs (Marc Anthony) šajā dziesmā izmanto vienkāršu, bet ļoti mīļu līdzību par ziedu. Viss sākas ceļa malā: dziedātājs atrod novītušu, bālu ziediņu bez ziedlapiņām — marchita y deshojada (novītis un bez lapām). Tā vietā, lai paietu garām, viņš to paņem līdzi uz savu dārzu. Viņš dod tam siltumu ziemā un aplej to, sakot: Le fui poniendo un poquito de amor (Es pamazām devu tam mazliet mīlestības). Tā zieds atgūst savu krāsu, un reizē ar to atgriežas arī mīlestība, kliedējot aizmirstību un ēnas.
Tekstā ir arī daži personiski un enerģiski saucieni, kas salsai piešķir īsto garšu. Kad dziesma kļūst straujāka, Marks iesaucas Ave María, Puerto Rico (Sveika, Marija, Puertoriko!), godinot savas saknes, un uzsauc Ataca Sergio (Uzbrūc, Serhio!), dodot zīmi savam ilggadējam producentam un pianistam Serhio Džordžam (Sergio George) sākt trakulīgu klavieru solo. Lai gan vārdi runā par ziedu kopšanu un aizsargāšanu, lai neviens tam „nenozagtu krāsu”, ritms liek kājām pašām celties dejā.