Vārds "pseudofruto" tulkojumā nozīmē "pseidauglis". Tas ir interesants un retāk sastopams termins, kas apraksta augli, kurā ēdamā daļa nav veidojusies tikai no sēklotnes, bet arī no citām zieda daļām.
Dziesmā Liniker to izmanto metaforiski, lai aprakstītu mīļoto kā kaut ko unikālu un vērtīgu, salīdzinot ar indīgo, bet garšīgo caju augli. Tas piešķir dziesmai poētisku dziļumu un liek aizdomāties par mīlestības daudzveidīgajām formām.
Liniker dziesma "CAJU" ir kā atklāta saruna par mīlestību un tās gaidām. Dziedātāja jautā, vai kāds būtu gatavs skriet viņai pakaļ lidostā, lūdzot palikt un "maneirar um pouco" [nedaudz piebremzēt]. Tas ir tik romantiski un mazliet dramatiski, vai ne?
Viņa vēlas zināt, vai šis cilvēks viņu patiešām pazīst – vai viņš zina, cik tetovējumu viņai ir, vai viņai patīk multfilmas, kāds ir viņas mīļākais albums, vai pat "O peso do meu coração" [mana sirds svars]. Dziesma atklāj arī Liniker bailes "De correr sozinha e nunca alcançar" [skriet vienai un nekad nesasniegt]. Viņa ilgojas pēc mīlestības, kas būtu klāt, kad viņa sasniegs savu "voo mais bonito da minha vida" [skaistāko lidojumu dzīvē], un kas viņu sauks par "amor, de gostosa, de querida" [mīļo, jauko, dārgo]. Tas ir stāsts par cerību un vēlmi pēc dziļas, patiesas saiknes.