Vastavirtaan nozīmē "pretī straumei". Tas ir spēcīgs vārds, kas simbolizē drosmi un neatlaidību, iet savu ceļu, pat ja tas ir grūti.
Dziesmā Juha Tapio dzied par "rohkeus mennä vastavirtaan" (drosmi iet pretī straumei), kas ir aicinājums dzīvot drosmīgi un nebaidīties atšķirties. Tas ir iedvesmojošs vārds, kas atspoguļo dziesmas galveno vēstījumu par dzīves svinēšanu visos tās aspektos.
Šī dziesma ir kā liels, silts apskāviens visam, kas veido mūsu dzīvi! Somu mākslinieks Juha Tapio aicina mūs apbrīnot gan dabas varenību – "pakkasöiden lujaa kirkkautta" (salnu nakšu spēcīgo spožumu) un "Valtamerten raivoa albatrossia" (okeānu niknumu, albatrosu) – gan arī mazās, intīmās detaļas, piemēram, "Sormenpäitä, suudelmaa ihon taivasta" (pirkstu galus, skūpstu ādas debesis) un "Kasvojemme uurteita tähtikarttoja" (mūsu seju rievas, zvaigžņu kartes).
Dziesmas galvenais vēstījums ir svinēt dzīvi ar visu, kas tajā ietilpst. Juha dzied: "Eläköön / Päivät, jotka juoksi iltaan / Niiden riemut työt / Rohkeus mennä vastavirtaan" (Lai dzīvo / Dienas, kas skrēja vakarā / To prieki, darbi / Drosme iet pret straumi). Viņš atzīmē ne tikai prieku un drosmi, bet arī grūtības un skumjas, sakot: "Rakkaus arpinenkin / Suru, myös sirpaleet / Sillä tarvitsin mä senkin / Eläköön kyyneleet" (Mīlestība pat ar rētām / Skumjas, arī lauskas / Jo to man vajadzēja / Lai dzīvo asaras). Tas ir atgādinājums, ka katra pieredze mūs veido un ir pelnījusi tikt godināta.