Monstros Lyrics in Latvian by Jão
Descalços nozīmē “basām kājām”. Dziesmā Jão dzied, ka viņš dodas meklēt savu vietu pasaulē “ar basām kājām”, radot brīvības, ievainojamības un drosmes tēlu.
Šis vārds ir īpaši tēlains un mazāk ikdienišķs nekā daudzi citi dziesmu vārdi. Tas palīdz saprast, kā dziesmas var izmantot fizisku attēlu, lai izteiktu iekšēju ceļojumu.
Jão dziesmā “Monstros” jeb “Monstri” bailes kļūst par tēliem, kas dzīvo zem gultas un neļauj gulēt. Dziedātājs jūtas viens jau kopš bērnības, pat tad, kad apkārt ir cilvēki. Viņš saka: “Sinto um nó na minha garganta” [“Es jūtu kamolu kaklā”], tāpēc balss trīc, kad viņš mēģina runāt. Brīvība, pēc kuras viņš vienmēr ir cīnījies, ir padarījusi viņu vientuļāku, taču dziesma nepaliek tikai bailēs. Viņam ir “fogo no olhar” [“uguns skatienā”], un viņš dodas meklēt savu vietu basām kājām.
Otrajā daļā tumsa kļūst par mājām, bet monstri vairs nav tikai kaut kas zem gultas. Viņš skrien kopā ar saviem vilkiem, dejo ap uguni un skatās briesmoņiem tieši acīs. Citi viņu saukuši par traku, jo viņš gribēja kļūt par kaut ko vairāk, tomēr viņš atzīst: “Sei que eu tenho os meus monstros, mas continuo a caminhar” [“Es zinu, ka man ir savi monstri, bet turpinu iet”]. Noslēgumā viņš domās vēršas pie bērna, kāds reiz bija, un atzīst, ka pārmaiņas sāpēs, taču tās ir vajadzīgas, lai kļūtu par to, kas esi. Dziesmas spēks ir šajā pārvērtībā: bailes nepazūd, bet cilvēks iemācās iet tām līdzās.
