Nieznajomy Lyrics in Latvian by Dawid Podsiadlo
Pustkowiu nozīmē 'tuksnesī' vai 'pamestā vietā'. Tas nav ikdienišķs vārds, un tas rada spēcīgu, drūmu tēlu.
Dziesmā Dawid Podsiadło to izmanto, lai aprakstītu vietu, kurā valda nāve: "Na tym pustkowiu mieszka śmierć" (Šajā tuksnesī mīt nāve). Šis vārds lieliski atspoguļo dziesmas melanholisko un introspektīvo noskaņu, aicinot klausītāju iedziļināties tās dziļākajā nozīmē.
Dāvida Podsiadlo dziesma “Nieznajomy” jeb “Svešinieks” sākas kā saruna ar cilvēku, kura vārdu stāstītājs pat nezina. Viņš jautā: “Czy zdążę jeszcze wrócić?” [Vai es vēl paspēšu atgriezties?] un skatās uz klusējošo svešinieku, domājot, vai tas varētu būt viņš pats pēc vairākiem gadiem. Aiz loga iestājas pelēka tumsa un klusums “taka przed burzą, co zrywa dach” [tāds kā pirms vētras, kas norauj jumtu]. Tātad šī nav mierīga saruna pie loga. Tā notiek vietā, kur ceļus jau apracis laiks un tukšumā, pēc stāstītāja vārdiem, dzīvo nāve.
Vēlāk aina sabrūk pavisam tieši: sienas brūk, stikli saplīst, un viņš krīt lejup cauri savu gadu kļūdām. Viņš redz vīlusies sejas, atzīst, ka ir melojis vairāk, nekā gribētos atzīt, un saprot, kāpēc palicis viens. Īpaši ass ir jautājums: “Jak to możliwe, że ktokolwiek ufał mi?” [Kā tas iespējams, ka man kāds vispār uzticējās?] Beigās viņš svešiniekam saka: “Żegnaj, nieznajomy, już nie chcę twoich rad” [Ardievu, svešiniek, es vairs negribu tavus padomus]. Tā vietā, lai saņemtu mierinājumu, viņš novēršas no šī klusā sarunu biedra. Poļu dziesmas spēks ir tieši šajā dīvainajā, gandrīz sapņu pilnajā sarunā ar nezināmu cilvēku, kurā pamazām atklājas paša vaina, bailes un vientulība.
