Nemuritori nozīmē 'nemirstīgie'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta kaut ko mūžīgu un nebeidzamu.
Dziesmā Andia to izmanto, lai aprakstītu mīlestību, kas šķiet tik spēcīga un dziļa, ka tā pārsniedz vienas dzīves robežas. Frāze "Noi parc-am fi nemuritori iubindu-ne din alte vieți" (Mēs it kā būtu nemirstīgi, mīlot viens otru no citām dzīvēm) rada romantisku un mistisku priekšstatu par dvēseles radiniekiem, kas atkal un atkal atrod viens otru.
Šī dziesma, "Nemuritori" (kas nozīmē "Nemirstīgie"), ir par mīlestību, kas šķiet tik spēcīga, ka tā ir mūžīga un pārdzīvo pat dzīves. Dziesmas stāstītāja jūtas tik dziļi saistīta ar otru cilvēku, ka viņa saka: "Să fiu a ta poezie catren cu versul alb" (Es gribu būt tava dzeja, četrrinde ar baltu pantu). Tas ir tik romantiski, vai ne?
Viņa mīl ar tādu intensitāti, ka saka: "Te iubesc la nebunie cu valuri ce se sparg" (Es tevi mīlu kā traka, ar viļņiem, kas plīst). Tas ir kā okeāna spēks! Dziesmā ir doma, ka viņi ir "condamnat să mă iubești eu să te iau așa cum ești" (lemti mīlēt mani, un es tevi pieņemt tādu, kāds tu esi). Tas ir liktenis! Un atkārtotais "Noi parc-am fi nemuritori iubindu-ne din alte vieți" (Mēs esam kā nemirstīgie, mīlot viens otru no citām dzīvēm) tiešām liek domāt par dvēseļu radiniekiem, kuri atkal un atkal atrod viens otru. Viņa pat saka, ka viņi ir "Ne naștem doar să ne găsim privirile în dimineți" (Mēs piedzimstam tikai, lai atrastu viens otra skatienus rītos). Cik skaisti!