Plantés šeit ir sarunvalodas darbības vārda se planter forma, kas nozīmē smagi kļūdīties, izgāzties vai nonākt strupceļā. Dziesmā frāze «on s’est tous plantés» atgādina, ka dzīvē visi reizēm kļūdās, taču svarīgākais ir atkal piecelties.
Vitaa un Slimane dziesmā runā ar cilvēku, kurš jūtas vientuļš pat pūlī, ir vīlies un vairs nespēj noticēt, ka sāpes var pāriet. Viņi atkārto: “Dis-le-moi si tu te sens seul” [Pasaki man, ja jūties vientuļš] un “si ça fait trop mal” [ja tas sāp pārāk stipri]. Šeit svarīgākais nav izlikties, ka viss ir labi, bet gan pateikt to skaļi un ļaut kādam būt līdzās. Rindā “On t’a tellement déçu” [Tevi ir tik ļoti pievīluši] dzirdams, cik viegli pēc daudziem vilšanās brīžiem sāpes sāk šķist parastas.
Dziesmas kodols ir atkārtojums “Ça va, ça vient” [Tas nāk un iet]. Franču sarunvalodā šis izteiciens nozīmē, ka dzīvē labie un sliktie periodi mainās, dažkārt gandrīz bez brīdinājuma. “Ça tient à rien” [Tas var būt atkarīgs no nieka] piebilst, ka reizēm pietiek ar pavisam mazu pavērsienu, lai pašsajūta mainītos. Dziesma atgādina: visi kļūdās, visi reizēm “iziet no ceļa” un pēc tam ceļas augšā. Beigu atkārtojums par to, ka “On n’est pas bien là, alors… qu’est-ce qu’on est bien” [Mums šeit nav labi, nu tad… cik labi mums ir], ir mazliet paradoksāls un pat asprātīgs: arī neveiklā, juceklīgā brīdī cilvēks var pēkšņi sajust, ka nav viens.