Fagulhando nāk no portugāļu valodas darbības vārda 'fagulhar', kas nozīmē dzirkstīt vai mirdzēt kā dzirksteles. Tas ir poētisks un reti sastopams vārds, kas piešķir dziesmai gaišu, gandrīz maģisku noskaņu.
Dziesmā Vanessa da Mata dzied par skūpstu, kas mūžam dzirkst krāsās: "'O Beijo' para sempre fagulhando em cores" ("Skūpsts", kas mūžam dzirkstī krāsās). Vārds izceļas ar savu dzīvīgumu un radošo tēlainību.
Vanessas da Matas dziesma “Te Amo” ir tieša mīlestības izvēle par spīti bailēm un apkārtējo cinismam. Dziedātāja saka: “Mas o pior não é não conseguir / É desistir de tentar” [“Sliktākais nav nespēt, bet gan atteikties mēģināt”]. Viņa atceras, ka uzaugusi, klausoties anekdotēs, klišejās un zobgalībās par kopdzīvi un laulībām. Rinda “Se entregar seria fraquejar” [“Nodoties mīlestībai nozīmētu parādīt vājumu”] skan kā sabiedrības iemācīts aizspriedums, kuram dziesma atsakās ticēt. Tāpēc atkārtojums “Te amo” [“Es tevi mīlu”] ir vienkāršs, drosmīgs un gandrīz spītīgs.
Otrajā daļā parādās bailes no nākotnes: cilvēks var aiziet, mīlestības stāsts var izjukt un viņa pati var aizmirsties kaut kur pa ceļam. Tomēr abi ir salīdzināti ar Gustava Klimta gleznu “Skūpsts”, kas dziesmā kļūst par tēlu mīlestībai, kura mirdz krāsās un pretojas visam. Noslēguma aina ir īpaši silta: divi veci, laimīgi cilvēki saulainā pēcpusdienā iet sadevušies rokās. Dziesma neapsola, ka nekas nemainīsies. Tā saka: pat zinot, ka viss var mainīties, mīlēt tomēr ir vērts.