Vorbeifliegt ir darbības vārda vorbeifliegen forma, kas burtiski nozīmē “aizlidot garām”. Dziesmā tā ir poētiska metafora par nakti, kas paskrien tik ātri, ka draugi to pat nepamana: „Und dass die Nacht an uns vorbeifliegt“.
Tima Bendzko dziesma “Das Leben wieder lieben” jeb “Atkal mīlēt dzīvi” sākas ar pavisam skaidru nemieru: stāstītājs vairs nespēj izturēt ilgo nošķirtību un, lai gan mīl savas “eigenen vier Wände” [savas četras sienas, proti, mājas], viņam atkal jāiziet ārā. Viņš negrib suvenīrus vai atmiņas, par kurām vēlāk būtu jānožēlo. Svarīgākais ir draugu satikšanās. Rinda “Alles fühlt sich so leicht an mit dir” [Ar tevi viss šķiet tik viegli] pasaka to ļoti vienkārši: kopā pat parasta pastaiga pa savas pilsētas ielām kļūst īpaša, un “die Nächte wieder so schön lang sind” [naktis atkal ir tik skaisti garas].
Dziesmas siltākais brīdis ir atkārtojums “Wir das Leben wieder lieben” [Mēs atkal mīlam dzīvi]. Draugi ir mainījušies, starp tagadni un pagātni ir sakrājušies daudzi stāsti, tomēr viņu tuvums nav zudis. “Zwischen uns passt kein Blatt Papier” [starp mums neietilpst pat papīra lapa] ir vācu izteiciens par ļoti ciešu saikni. Viņiem nav jāatgriež laiks atpakaļ, jo labākais notiek “jetzt und hier” [tagad un šeit]. Un, kad viņi apskaujas, nākotnē vēl priekšā ir labākās dienas. Tā ir dziesma par draugu atkalredzēšanos, ilgu nakti pilsētā un sajūtu, ka dzīve beidzot atkal kustas.