Astronautteja ir daudzskaitļa partitīvs no vārda "astronautti", kas nozīmē "astronauts". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un uzreiz piesaista uzmanību ar savu futūristisko un sapņaino nozīmi.
Dziesmas kontekstā tas parādās frāzē "Prinsessoja ja astronautteja" (Princeses un astronauti), kas simbolizē bērnības sapņus un augstas ambīcijas. Šis vārds atspoguļo dziesmas galveno tēmu par nepiepildītiem sapņiem un realitātes skarbumu, kas kontrastē ar bērnības fantāzijām.
Sanni dziesmā “Prinsessoja Ja Astronautteja” jeb “Princeses un astronautes” sapņains bērnības solījums saduras ar pieaugušo dzīves nogurumu. “Prinsessoja astronautteja” [princesēm un astronautēm] vajadzēja kļūt par viņiem, taču tagad “mekko riekaleina, laskuhumalassa” [kleita saplēsta, paģiru reibumā]. Šis tēls ir gan smieklīgs, gan diezgan skarbs: lielie sapņi nav piepildījušies, bet arī laime nav atrasta “onnelasta” [laimes zemē]. Dziesmas sākumā redzama pasaule, kurā spīd pulksteņi un apavi, statusi “ar žiletes asmeni griež”, tiek dzerts alus (“bisse” ir sarunvalodas vārds alum), krājas nulles, un visi runā, bet neviens īsti neko nedara.
Dziesma īpaši labi parāda pretrunu starp tuvību un brīvību: “Ota mut syliin, pitele, mut älä omista” [ņem mani apskāvienā, turi mani, bet nepadari par savu]. Mīlestība tiek meklēta kā kāzu kleita, ko pēc vienas lietošanas reizes noliek skapī, un pat izmisums tiek izmantots, lai uzturētu interesi. Tad pieaugušo apsēstībai ar kalorijām pretī nostājas bērnības vasara, nobrāzti ceļi un mātes mierinošais “anna mä puhallan” [ļauj, es uzpūtīšu]. Atkārtotais jautājums “Kuka puhaltaa nyt?” [kurš tagad uzpūtīs?] pēkšņi padara visu ļoti personisku: bērnībā kāds palīdzēja, bet pieaugušo pasaulē šāda vienkārša mierinājuma vairs nav.