Vārds "viima" apzīmē aukstu, dzēlienu vēju, kas bieži saistīts ar rudeni un ziemu. Tas nav tik ikdienišķs vārds kā "vējš" (tuuli), un tas piešķir dziesmai poētiskāku un emocionālāku nokrāsu.
Dziesmas kontekstā "Marraskuun viima vasten puhaltaa" (Novembra dzēliens pūš pretī) lieliski raksturo drūmo un auksto noskaņu, kas pavada attiecību beigas. Tas simbolizē ne tikai fizisko aukstumu, bet arī emocionālo atsalumu starp bijušajiem mīlētājiem.
Somu popmūzikas zvaigznes Sanni dziesma „Me Ei Olla Enää Me” (Mēs vairs neesam mēs) trāpa tieši mērķī, runājot par to brīdi, kad satiec bijušo un saproti: viss tiešām ir cauri. Lai gan otrs ārēji izskatās tieši tāpat kā agrāk, viņa balss tonī jau jūtams svešums. Sanni to pasaka pavisam tieši ar rindiņu „Ostetaan joululahjat jollekkin toiselle” (Mēs pirksim Ziemassvētku dāvanas kādam citam). Šis mazais sadzīves sīkums skaidri iezīmē jauno realitāti, jo vairs nav nekāda iemesla skriet otram pakaļ, kad viņš aiziet.
Vissāpīgākā aina dziesmā notiek uz ielas, kur valda drūms novembra vējš un „Helsingin kadut tulvii roskaa” (Helsinku ielas pludo no atkritumiem). Te parādās īsta dzīve bez liekiem izskaistinājumiem. Tev salst, bijušais to skaidri redz, bet pat nepiedāvā savu jaku („Mutta et tarjoo sun takkia”). Sanni ļauj viņam pavadīt sevi līdz mājām, tomēr durvis paliek ciet: „Voit saattaa kotiin, muttet pääse enää sisälle” (Vari pavadīt mājās, bet iekšā vairs netiksi). Rētas nesadzīs, ja tās nepārtraukti plēsīs vaļā, tāpēc atliek tikai pagriezties un iet tālāk.