Vārds "viima" apzīmē aukstu, dzēlienu vēju, kas bieži saistīts ar rudeni un ziemu. Tas nav tik ikdienišķs vārds kā "vējš" (tuuli), un tas piešķir dziesmai poētiskāku un emocionālāku nokrāsu.
Dziesmas kontekstā "Marraskuun viima vasten puhaltaa" (Novembra dzēliens pūš pretī) lieliski raksturo drūmo un auksto noskaņu, kas pavada attiecību beigas. Tas simbolizē ne tikai fizisko aukstumu, bet arī emocionālo atsalumu starp bijušajiem mīlētājiem.
Šī dziesma, "Me Ei Olla Enää Me" no Sanni, ir par to sāpīgo brīdi, kad saproti, ka attiecības ir beigušās un vairs nav atpakaļceļa. Dziesmas varone satiek bijušo, un, lai gan viņš izskatās tāpat, viņa jūt, ka kaut kas ir mainījies: "Katselen sua, sä näytät samalta / Mutta äänessäs on jotain uutta" [Es skatos uz tevi, tu izskaties tāpat / Bet tavā balsī ir kaut kas jauns].
Viņa atzīst, ka vairs nepazīst viņu, jo "me ei olla enää me" [mēs vairs neesam mēs]. Dziesma ir pilna ar skaidriem un pat mazliet skarbiem paziņojumiem par to, kā viņu ceļi ir šķīrušies. Viņa saka, ka Ziemassvētku dāvanas tiks pirktas kādam citam un ka viņš vairs nepieder viņai. Pat ja viņš pavada viņu mājās, viņš vairs netiks iekšā: "Voit saattaa kotiin, muttet pääse enää sisälle" [Tu vari pavadīt mani mājās, bet vairs netiksi iekšā]. Viņa saprot, ka vecas brūces nedzīst, tās plēšot vaļā, tāpēc viņam ir jāpagriežas un jāiet prom.