Махаон [makhaon] ir rets un poētisks vārds, kas apzīmē lielu, košu tauriņu sugu, latviski pazīstamu kā machaonu jeb dižtauriņu. Dziesmā tas atkārtojas tēlainajā frāzē “большой махаон” [bolshoy makhaon], kur tauriņš simbolizē brīvību, lidojumu pretī saulei un vēlmi aizbēgt no sliktiem laikapstākļiem.
Mona un Гио ПиКа dziesmā “Бабочка” (“Tauriņš”) mīlestība kļūst par lidojumu, kurā brīvība ir svarīgāka par palikšanu. Atkārtojas brīdinājums: «Бабочка, лети, крыльями звеня, только по пути берегись огня» [“Tauriņ, lido, spārniem skanot, tikai pa ceļam sargies no uguns”]. Tauriņš ir spilgts mahaons, “vasaras dabas brīnums” un “viena no miljona”, taču uguns atgādina, ka skaistais ceļš var arī ievainot. Dziesmas tēls lido pretī saulei un siltumam, prom no slikta laika. Pat sirds kļūst par vietu, kur tauriņš nolaižas: «Бабочка села на горный цветок, это и есть моё сердце» [“Tauriņš nolaidās uz kalnu zieda, un tas ir mana sirds”]. Šī ir neparasti skaista, gandrīz pasakaina aina, lai gan attiecību stāsts tajā nav mierīgs.
Otrajā daļā runātāja beidzot pasaka to tieši: «Как бабочка лечу, мне не до твоих чувств, свободы лишь хочу» [“Es lidoju kā tauriņš, man nav laika tavām jūtām, es tikai gribu brīvību”]. Viņa vēlas atstāt visu aiz muguras, bet otrs cilvēks joprojām ir “ērkšķis krūtīs” un klusa balss atmiņā. Starp abiem ir cīņa un instinkts, un rodas skarbs jautājums: visu salauzt vai izglābt? Ja neesi gatavs cīnīties, tad atlaid. Tāpēc refrēna “es tevi vairs negaidu” skan nevis kā vienkārša aizmirstība, bet kā lēmums pacelties spārnos, pat ja sirds vēl nav pilnīgi brīva.