Ulotna nozīmē 'gaistošs', 'īslaicīgs' vai 'nepastāvīgs'. Tas ir skaists vārds, kas apraksta kaut ko, kas ātri pazūd vai ir grūti noturams.
Dziesmas nosaukumā "Melodia Ulotna" tas attiecas uz melodiju, kas ir tikpat gaistoša kā doma vai vējš. Tas piešķir dziesmai poētisku un nedaudz melanholisku noskaņu, aicinot klausītāju novērtēt mirkļa skaistumu, pirms tas izgaist.
Mela Koteluk dziesma "Melodia Ulotna" ir kā mīļa saruna ar sevi piektdienas vakarā, kad tu mēģini atgūties pēc garas nedēļas. Dziesmas stāstītāja jūtas kā pievilkta un atgrūsta ar "privātu gravitāciju" [prywatna grawitacja], un viņa ilgojas pēc kaut kā vairāk, pēc tuvības, kas vēl ir pārāk tālu. Viņa tic, ka "Viņš noteikti kaut kur ir" [On na pewno gdzieś jest] un jau nāk viņas virzienā, un viņa jau tagad viņu mīl.
Šī dziesma ir par to, kā domas un melodijas "aizlido" [Ulatuje myśl, Melodia], bet stāstītāja vēlas tās saglabāt. Viņa saka: "Es šodien izglābšu melodiju" [Uratuję dziś Melodię] un pat ņems vienu no tām sev līdzi gulēt, gluži kā "lapas no kokiem guļ uz zemes" [Liście z drzew na ziemi śpią]. Tā ir jauka metafora par to, kā mēs cenšamies notvert un saglabāt skaistas, bet pārejošas domas un sajūtas. Viņa pat mēģina sevi nomierināt, sakot, ka "šodien miers mani panāk" [Dziś spokój dogania mnie], kamēr viņa skatās uz sevi, smērē lūpas ar medu un sasprauž matus.