Vārds "arrese" nozīmē "padošanās" vai "kapitulācija". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs un tam ir spēcīga emocionāla nokrāsa.
Dziesmā tas parādās vairākas reizes frāzēs "di colpi bassi e di arrese" (par zemiem sitieniem un padošanos) un "di vincitore e di arrese" (par uzvarētāju un padošanos). Tas atspoguļo dzīves dualitāti, kurā ir gan cīņas, gan brīži, kad nākas piekāpties vai padoties, piešķirot dziesmai dziļumu un pārdomas par cilvēka pieredzi.
Šī dziesma, "In Tempo" no Marko Mengoni, ir kā ceļojums cauri mūsu ikdienas pieredzēm, kas veido to, kas mēs esam. Tā runā par to, kā mēs dzīvojam no vārdiem un klusuma ("Si vive di parole e silenzi"), no šķietamām iespējām un no tumsas un pieklusinātām lampām vecos dzīvokļos. Dziesma uzskaita daudzas mazas un lielas lietas, kas piepilda mūsu dzīvi: pārpildītas stacijas, nozagtus glāstus uz līzingā ņemtiem dīvāniem, baltas zibens spēles un sauli, vēlmi doties citur ("Voglia di andarsene altrove") un staigāt pa veciem ceļiem ar jaunām kurpēm.
Bet tad notiek kas negaidīts! Dziesmas galvenais varonis tiek pamodināts "laikā" ar tik spilgtu sapni ("Un sogno così vivido"). Viņš redz savu dubultnieku, brīvu cietumnieku, seju spogulī, kas ir identiska viņam pašam ("Un volto in uno specchio identico a me"). Un viņš kliedz, bet viņa balss neeksistē ("Grido, ma la mia voce non esiste"). Tas ir spēcīgs attēls par sevis izzināšanu un varbūt pat par vēlmi izbēgt no ierastā. Dziesma beidzas ar domu par klusu aizbraukšanu naktī, bez biļetes, lēnām braucot un apzināti apmaldoties ("Ed apposta perderemo la strada"). Tas liek domāt par brīvību un jaunu sākumu.