Nuvole nozīmē "mākoņi". Tas ir skaists un poētisks vārds, kas šajā dziesmā tiek izmantots kā metafora.
Dziesmā Marko Mengoni dzied: "Noi saremo le nuvole" (Mēs būsim mākoņi). Tas simbolizē vieglumu, brīvību un pārejošu dabu, atšķirībā no "varoņiem", kas parasti ir saistīti ar stabilitāti un spēku. Mākoņi ir mainīgi un plūstoši, atspoguļojot attiecību nepastāvību un to, kā tās var mainīties un izgaist.
Vai esi kādreiz nejauši uzskrējis virsū bijušajam partnerim? Itāļu mākslinieks Marko Mengoni šajā dziesmā apraksta tieši šo neveiklo, bet spēcīgo sajūtu. Viņš dzied: "Com'è strano rincontrarti ancora" (Cik dīvaini tevi atkal satikt), un šķiet, ka laiks nemaz nav pagājis. Tomēr viņš baidās uzdot jautājumus par tagadējo dzīvi: "Io per paura non ti chiedo, 'Che fai?'" (Es aiz bailēm tev nejautāju: "Ko tu dari?"). Viņš prāto, kas noticis ar ziedu, ko reiz dāvinājis – vai tas ir "dentro a un libro o è tornato dentro a un prato" (grāmatā vai atgriezies atpakaļ pļavā).
Galvenā dziesmas ideja slēpjas piedziedājumā: "Noi non siamo due eroi / Noi saremo le nuvole" (Mēs nebijām divi varoņi / Mēs būsim mākoņi). Tā vietā, lai stāstītu episku mīlas stāstu par "varoņiem", Mengoni izvēlas daudz maigāku metaforu. Viņu attiecības bija kā divi mākoņi – skaistas, mainīgas, kas kādu laiku peld kopā, bet tad dabiski aizpeld katrs uz savu pusi. Tām nav noteiktas formas vai grandioza mērķa, tās vienkārši ir. Tā ir atzīšanās, ka ne katram stāstam ir jābūt dramatiskam, lai tas būtu nozīmīgs.