Kuolinmarssi tulkojas kā "nāves maršs". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas uzreiz piesaista uzmanību un atspoguļo dziesmas tumšo un intensīvo noskaņu.
Dziesmas nosaukumā un kontekstā tas simbolizē ceļojumu pretī brīvībai caur nāvi vai galēju upuri. Tas nav ikdienišķs vārds, un tā lietojums liek aizdomāties par dziļāku jēgu un stāstu, ko dziesma vēlas pastāstīt.
“Vapauden Kuolinmarssi” nozīmē “Brīvības nāves maršs”, un dziesma tiešām iet smagā, drūmā gājienā. Runātājs ir klejotājs un ceļvedis svešā pasaulē: “Vaeltajan hahmot, kukkuloiden kutsu” [klejotāja tēli, pakalnu aicinājums]. Viņš redz zvaigznes, bet debesīs nav vietas biedriem, kamēr elle šķiet tuvāka. Īpaši spēcīgs ir tēls par asinīm sniegā: “Minä vuodan jälkeni hankeen” [es izlēju savas pēdas sniegā]. Viņš apzināti atstāj taku, lai suņi viņu atrastu, un ar asinīm novelk rūnu apli. Tā nav klusa bēgšana, drīzāk izaicinājums nāvei.
Dziesmas pasaulē brīvība ir cieši savīta ar nāvi un sacelšanos pret pavēlniekiem. Apkārt ir uz mieta uzspraustas galvas, atvērtas acis un mutes, kas klusējot kliedz. Frāze “Käyn orjas vapauttamaan” [es eju atbrīvot savu vergu] apgriež varas attiecības, bet beigās sauciens kļūst vēl asāks: “Vapauteen, kuolemaan!” [uz brīvību, nāvē]. Somu vārds hurtta nozīmē suni, bieži rupjā vai nievājošā tonī, bet orja ir vergs. Tāpēc šeit nav glītas, mierīgas brīvības idejas. Ir asinis, ziemas aukstums, naids pret pakalpiņiem un ļoti tiešs aicinājums izrauties no važām, pat ja cena ir dzīvība.