Hortelã tulko kā "piparmētra". Tas ir atsvaidzinošs un negaidīts vārds mīlas dziesmā, kas piešķir tai unikālu garšu.
Dziesmā Luísa Sonza dzied: "E me beija com a boca de hortelã" (Un skūpsti mani ar piparmētru muti). Tas rada spilgtu un juteklisku tēlu, kas liek domāt par svaigu un tīru skūpstu, padarot šo vārdu ļoti pievilcīgu un neaizmirstamu.
“Melhor Sozinha :-)-:” jeb “Labāk vienai” ir rotaļīga dziesma par cilvēku, kurš ļoti mīl savu neatkarību, bet tomēr sāk kādu pielaist tuvāk. Dziedātāja atzīst: “Eu gosto tanto de você” [Man tu ļoti patīc], taču šī tuvība rada “tauriņus vēderā”, īpaši tāpēc, ka viņa ir tālu no mājām un savējiem. Otrs cilvēks viņai dod mieru, nāk, kad viņu pasauc, un no rīta dod mīlestību, tomēr uzticēties viņai nav viegli. Vārds “cê” ir sarunvalodas saīsinājums no você jeb “tu”, bet “tu” arī ir neformāls “tu”.
Visjaukākā ir viņas prasīgā robeža: “Eu sou bem melhor sozinha, sabe” [Es tiešām esmu daudz labāka viena, zini], tomēr “varbūt ir mazs stūrītis, kurā pietiek vietas mazliet, gandrīz nekam”. Tātad mīļotajam nav jāieņem visa viņas dzīve. Viņš viņu iekaro ar skatienu, mīlestības veidu un pat ar labu dziedāšanu, bet viņa saka: “Então pensa, então tenta” [Tad padomā, tad pamēģini]. Dziesmā ir arī koķeta detaļa par skūpstu ar piparmētru garšu un lūgumu uzrakstīt vēl vienu labu dziesmu. Izteiciens “não sou de fazer sala” nozīmē, ka viņa nav no tām, kas ilgi izklaidēs vai izdabās viesim. Viņa ir tieša: vari mēģināt, bet vieta viņas pasaulē jāizcīna.