On Était Beau Lyrics in Latvian by Louane
Funambule ir cilvēks, kurš staigā pa virvi, saglabājot līdzsvaru augstumā. Dziesmā frāze «En funambule» tiek lietota pārnestā nozīmē: viņš jūtas nestabils un ievainojams, it kā mēģinātu noturēties uz šauras virves pēc attiecību beigām.
Louane dziesmā “On Était Beau” (“Mēs bijām skaisti”) atgriežas pie attiecībām, kas reiz šķitušas skaistas, bet kļuvušas pārāk straujas un smagas. Stāstītāja par otru cilvēku domā visur: uz ietvēm, bulvāriem, zem laternām, no rīta pamostoties un pat “dans le brouillard” [miglā]. Atmiņā palikuši arī brīži, kad abi “souriait pour rien” [smaidījām bez iemesla]. Taču atkārtojas atzīšanās: “On accélérait sans freins” [mēs traucāmies bez bremzēm] un “On s’aimait trop / Pour s’aimer bien” [mēs mīlējām viens otru pārāk stipri, lai prastu mīlēt labi]. Tas ir ļoti trāpīgs pretstats: jūtu bija daudz, bet attiecībās trūka līdzsvara.
Dziesmas otrajā pusē domas kļūst uzmācīgas un ķermenis sāk protestēt: stāstītāja saka “j’étouffe” [es smoku], “je perds mon souffle” [man trūkst elpas] un jūtas “au bord du gouffre” [bezdibeņa malā]. Franču sarunvalodas “j’suis” ir saīsinājums no “je suis” [es esmu], bet “j’ai le cafard” nozīmē “man ir ļoti drūms noskaņojums”, nevis burtiski “man ir tarakāns”. Viņa piemin arī to, ka paliek prom no mājām, “quand je découche” [kad es nakšņoju citur], tomēr domas vienalga atgriežas pie šī cilvēka. Man īpaši patīk, cik tiešs ir refrēns: skaistas atmiņas nav izdzēstas, taču tās vairs nevar noslēpt faktu, ka abi skrēja uz priekšu bez bremzēm.
