Vārds "ruffiana" parasti apzīmē sievieti, kas ir pavedinoša, intrigējoša vai pat nedaudz viltīga, bieži vien ar mērķi manipulēt vai gūt labumu.
Šajā dziesmā Ligabue to lieto, lai aprakstītu mēnesi ("luna ruffiana"), piešķirot tam gandrīz cilvēciskas īpašības. Tas rada spilgtu tēlu par mēnesi kā pavedinošu spēku, kas mudina uz vēlmi un kaislību, padarot to par neparastu un intriģējošu vārdu dziesmas kontekstā.
Šī Ligabue dziesma ir kā atgādinājums, ka dzīve ir nepārtraukta mācīšanās un sevis attīrīšana. Izklausās sarežģīti? Nemaz! Dziesma runā par to, kā mēs izmantojam ikdienišķas lietas – mēness gaismu ("Con questa luna ruffiana" [Ar šo pavedinošo mēnesi]), aprīļa sauli ("E questo sole di aprile" [Un šī aprīļa saule]), pat mūziku ("Con questa musica leggera" [Ar šo vieglo mūziku]) – lai "attīrītu sirdi" ("Mi ci pulisco il cuore" [Es ar to attīru savu sirdi]). Tā ir metafora par to, kā mēs tiekam galā ar dzīves grūtībām, šaubām un pat bailēm.
Dziesma atklāj, ka mēs visi esam kopā šajā ceļojumā ar savām bailēm un nepilnībām ("Con le tue paure, Con le mie" [Ar tavām bailēm, ar manējām]). Un tas viss, tas ir tas, ko mēs saucam par dzīvošanu ("L'han chiamato vivere" [To nosauca par dzīvošanu]). Tā ir atklāta un godīga atzīšanās, ka dzīve nav perfekta, bet tieši tās nepilnības padara to par to, kas tā ir. Tāpēc, ja tev ir sirds, ko attīrīt, šī dziesma ir tieši laikā!