Apprivoiser nozīmē "pieradināt" vai "savaldīt". Tas ir interesants vārds, ko parasti lieto, runājot par dzīvniekiem, bet šajā dziesmā tas tiek izmantots metaforiski.
Dziesmā Džo Dasēns dzied: "Il suffisait de te parler pour t'apprivoiser" (Pietika ar tevi parunāt, lai tevi pieradinātu). Tas skaisti atspoguļo to, kā divi svešinieki ātri kļūst tuvi, it kā viens otru "pieradinātu" un atvērtos viens otram. Tas piešķir dziesmai romantisku un rotaļīgu noskaņu.
Iedomājies – tu pastaigājies pa ielu, sirds atvērta visam nezināmajam, un tev gribas sasveicināties ar jebkuru. Un tad tu satiec kādu, un, lai gan sākumā runājat "n'importe quoi" [jebko], pietiek tikai parunāt, lai otru pieradinātu. Tā sākas Džo Dasēna dziesma "Les Champs-Élysées" – stāsts par nejaušu tikšanos Parīzes slavenākajā avēnijā.
Dziesma ir par to, kā divi svešinieki satiekas Elizejas laukos – "Au soleil, sous la pluie / À midi ou à minuit" [Saulē, lietū / Pusdienlaikā vai pusnaktī] – un kopā pavada nakti, dziedot un dejojot. Viņi pat nedomā par skūpstīšanos, vienkārši izbauda mirkli. Un no rīta, tie paši divi svešinieki ir kļuvuši par mīlētājiem, apreibuši no garās nakts. Elizejas lauki ir vieta, kur "Il y a tout ce que vous voulez" [Ir viss, ko vēlaties], un šajā gadījumā – tā ir mīlestība, ko dzied visi rītausmas putni.