Nenotverams nozīmē 'nenotverams' vai 'neuztverams'. Tas ir interesants vārds, kas apraksta kaut ko, ko ir grūti noķert vai saprast.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu 'nenotveramu kustību' (невловимий рух), kas nāk no dvēseles dziļumiem, radot noslēpumainu un poētisku tēlu. Tas piešķir dziesmai dziļumu un intrigu.
Šī ir asprātīga un mazliet haotiska šķiršanās dziesma, kurā skūpsts kļūst par līdzekli pret aukstu vēju un sajukušām domām. Atkārtojošais refrēns „Я ховаю губи у губах” [„Es paslēpju lūpas lūpās”] skan gan burtiski, gan rotaļīgi: lūpas tiek sildītas ar skūpstu, kamēr prāts pamazām „brauc prom”. Salīdzinājums „Як в старої дачі десь на Сумщині” [„Kā vecai vasarnīcai kaut kur Sumu apgabalā”] šo sajūtu padara ļoti konkrētu un smieklīgi neveiklu. Tā nav eleganta romantika, drīzāk vējš, sausas lūpas un jumts, kas vecai lauku mājai sāk slīdēt nost.
Dziesmas tēli kļūst arvien asāki: kāds dzer dzirkstošo vīnu ar citiem, atstājot sava DNS „sastāvdaļas” pilsētas sievietēs, bet starp abiem klusums pārvēršas par robežu. Atmiņa atgriežas kā „двадцять п’ятий кадр” [„divdesmit piektais kadrs”], proti, gandrīz nemanāms kino attēls, kas pēkšņi uzplaiksnī kopā ar pieskārienu kaklam. Noslēgums ir īpaši tiešs: cilvēks paņem līdzi visas siltās jūtas un pat neatstāj telefona numuru, pazūdot „як геолокація Житомира” [„kā Žitomiras ģeolokācija”]. Jerry Heil un Volodymyr Dantes šeit savieno skūpstus, alkoholu, nostalģiju un ļoti ukraiņisku vietvārdu humoru vienā dziesmā, kur mīlestības beigas izklausās reizē sāpīgas un absurdi smieklīgas.