Winters jaargetijde burtiski nozīmē “ziemīgs gadalaiks”. Tas ir poētisks un neparasts vārdu savienojums, kurā winters raksturo kaut ko aukstu un ziemai raksturīgu.
Dziesmā tas tēlaini izsaka vientulību un emocionālu aukstumu: bez mīļotās cilvēka sirdī pazūd saule un iestājas it kā ziema.
Jan Smit dziesmā “Hoe Kan Ik Van Je Dromen” dzied par cilvēku, kurš nespēj aizmigt, jo ilgojas pēc kādas īpašas meitenes. Viņš katru nakti gaida krītošu zvaigzni un vēlas, lai viņa atnāktu, lai gan pats atzīst: “Het was misschien niet onze tijd” [Varbūt tas nebija mūsu laiks]. Jau septiņas dienas viņš nevar iemigt, stundām guļ nomodā un skatās griestos. Īpaši jauka, mazliet skumji smieklīga ir rinda “Want hoe kan ik van je dromen als je mij niet slapen laat?” [Kā es varu par tevi sapņot, ja tu neļauj man gulēt?] Te “niet slapen laat” burtiski nozīmē “neļauj gulēt”, taču viņa pati nav blakus: viņa neļauj gulēt ar savām atmiņām, ilgām un neatbildētiem vārdiem.
Dziesmas otrajā daļā viņš atceras nakts telefonsarunu, kurā viņa raudāja, bet pēc tam saprot, ka tā bija tikai sapņa daļa. Viņa prombūtne viņam liek justies tā, it kā sirdī būtu pazudusi saule un iestājusies ziema. Viņš lūdz: “Kom toch bij mij” [Nāc taču pie manis] un vēlas atgūt miegu un sapņus. Arī citas meitenes viņam neko nenozīmē, jo “Geen enkele vrouw kan op tegen jou” [Neviena sieviete nespēj ar tevi sacensties]. Šeit izteiciens “in het niet vallen” nozīmē “izskatīties nenozīmīgam salīdzinājumā ar kādu”, tāpēc viņš saka, ka pārējās meitenes uz viņas fona vienkārši pazūd. Dziesmas atkārtotais lūgums “Ik wil mijn dromen terug” [Es gribu atgūt savus sapņus] skan vienkārši un ļoti tieši, gluži kā cilvēks, kurš beidzot grib izgulēties un atkal justies labi.