Vārds "livido" tiešā tulkojumā nozīmē "zilums". Tas ir interesants vārds, jo dziesmā tas tiek lietots metaforiski, lai aprakstītu emocionālas sāpes vai rētas, nevis fiziskus ievainojumus.
Irama dzied: "E mi dimenticherò di ogni livido" (Un es aizmirsīšu katru zilumu). Šeit "zilums" simbolizē pagātnes sāpes un grūtības, no kurām viņš vēlas atbrīvoties, lai varētu dzīvot pilnvērtīgi.
Šī dziesma ir kā atklāta saruna ar sevi par pieaugšanu un sevis pieņemšanu. Irama dzied par to, kā viņš kāpa kalnos, iedomājoties, ka kāds smaida, kad viņš teica, ka ir liels, bet patiesībā tā nebija. Tas ir par to, kā mēs bieži vien cenšamies būt kaut kas, kas neesam, un kā laiks skrien vēja spārniem.
Dziesmas centrā ir spēcīga vēlme dzīvot pilnvērtīgi, pat ja tas nozīmē sāpes un grūtības. Irama dzied: "E ballerò, sarò vivo E sanguinerò se colpito E mi dimenticherò di ogni livido" [Un es dejošu, es būšu dzīvs Un es asiņošu, ja mani ievainos Un es aizmirsīšu katru zilumu]. Viņš atsakās no "spārniem" ("E quelle ali io le, le strapperò Perché indossarle è solo una tortura" [Un tos spārnus es noplēsīšu Jo to valkāšana ir tikai spīdzināšana]), kas varētu simbolizēt spiedienu vai viltus cerības. Tā ir dziesma par drosmi būt sev pašam, pat ja tas ir grūti, un par to, ka mēs vēlamies, lai kāds mūs atbalsta un saprot, kamēr dienas skrien garām un pat zvaigznes debesīs nedejo, neskatoties uz mums.