Mă-ncearcă ir saīsinājums no "mă încearcă", kas nozīmē "mani mēģina" vai "mani pārbauda". Tas ir interesants vārds, jo tas nav ikdienišķs vārds, ko dzird katrā dziesmā.
Šajā dziesmā Ioana Ignat to izmanto, lai aprakstītu, kā viņas sirds "mēģina" vai "pārbauda" viņu, sākot kliegt: "Inima mă-ncearcă, începe să urle". Tas rada spēcīgu tēlu par iekšējo cīņu un emociju intensitāti, kas padara šo vārdu ļoti izteiksmīgu un neaizmirstamu.
Ioana Ignat šajā popdziesmā neslēpj rūgtumu pēc šķiršanās. Viss sākas ar balsi galvā un tukšiem vārdiem, kas lēnām dzēš jūtas. Viņa izmanto tiešu un diezgan skumju salīdzinājumu: „noi suntem ca doi copaci fără pădure” (mēs esam kā divi koki bez meža). Mīlestība ir zaudēta, un laiku atpakaļ pagriezt vairs nevar, tāpēc atliek tikai viena prasība piedziedājumā: „Nu mă uita / Chiar dacă ai fi cu alta” (Neaizmirsti mani / Pat ja būsi kopā ar citu).
Dziesmas otrajā daļā parādās ļoti cilvēcīga un atklāta vēlme pēc atriebības sajūtas. Viņa nevis novēl laimi, bet skaidri pasaka: „Vreau să aud cum îți pare rău” (Es gribu dzirdēt, kā tev ir žēl) un novēl bijušajam piedzīvot tādas pašas sāpes, mīlot kādu citu. Tā ir tieša un ritmiska dziesma par to brīdi, kad samierinies ar aiziešanu („Pleacă” — Ej prom), bet spītīgi atsakies tikt aizmirsts.