Infortune nozīmē 'nelaime' vai 'nelaimīgs liktenis'. Tas ir spēcīgs vārds, kas nav ikdienišķs un piešķir dziesmai dramatisku nokrāsu.
Dziesmā vārds "infortune" tiek lietots, lai aprakstītu dziedātāja nelaimīgo stāvokli un izmisumu, kad viņš nespēj atveseļoties no savām sāpēm. Tas ir poētisks veids, kā izteikt dziļas skumjas un bezcerību, padarot to par ļoti atmiņā paliekošu vārdu.
Indochine dziesmā „J'ai Demandé À La Lune” [„Es jautāju mēnesim”] cilvēks mēģina saņemt atbildes no mēness, jo pats vairs nezina, vai otrs cilvēks viņu vēl vēlas. Viņš saka: „J'ai demandé à la lune / Si tu voulais encore de moi” [„Es jautāju mēnesim, vai tu mani vēl gribi”]. Mēness nav īpaši iejūtīgs padomdevējs: tas pasmejas par viņa „brûlures” [„apdegumiem”], kas šeit izklausās gan pēc īstām sāpēm, gan pēc mīlestības atstātām brūcēm. Pat debesīm nav laba diena, bet mēness atbilde ir gandrīz komiski noraidoša: „J'ai pas l'habitude de m'occuper des cas comme ça” [„Es neesmu pieradis rūpēties par tādiem gadījumiem”].
Attiecības atmiņā reiz šķita drošas: „Toi et moi, on était tellement sûrs” [„Tu un es bijām tik pārliecināti”], tomēr abi dažkārt sev stāstīja, ka tā ir tikai avantūra un ilgi neturpināsies. Tagad runātājam nav daudz ko teikt un nav daudz, ar ko likt otram smieties, jo viņš vienmēr iztēlojas sliktāko, bet pat labākais viņam sagādā sāpes. Tāpēc dziesma skan kā saruna ar mēnesi par mīlestību, kurā cerība un paššaubas dzīvo blakus, bet mēness auksti atgādina, ka uz kosmisku padomu labāk nepaļauties.