Kuulakkaina ir vārda "kuulas" (skaidrs, dzidrs, spoži mirdzošs) retāk lietota, daudzskaitļa forma, ko somu valodā dzird galvenokārt dzejā vai dziesmu tekstos, nevis ikdienas sarunās.
Dziesmā rinda "Sylissä toistenne kuulakkaina" ("Vienam otra apskāvienā, starojoši") izmanto šo vārdu, lai aprakstītu to skaidro, mirdzošo laimi, ko divi cilvēki izjūt, atrodoties viens otra tuvumā, brīvi no jebkādām aptumšojošām domām.
Šī dziesma, "Sinä & Hän" no Happoradio, ir stāsts par to, kā mēs mēģinām tikt galā ar sāpēm pēc attiecību beigām, kad redzam, ka bijušais partneris ir atradis jaunu mīlestību. Dziesmas varonis cenšas būt stiprs un izturēt visu – "Kestän hiljaisuuden / Yöni yksinäiset" [Es izturēšu klusumu / Manas vientuļās naktis] un pat "sukujuhlat" [ģimenes svinības]. Viņš pat saka, ka "En kaipaa lohtuasikaan" [Man nevajag pat tavu mierinājumu].
Tomēr, neskatoties uz šo ārējo spēku, ir skaidrs, ka viņš cīnās. Viņš dzer dārgu vīnu, kas bija taupīts, "Join sen punaviinin / Tukholmasta tuodun / Turhaan sitä säästettiin" [Es izdzēru to sarkanvīnu / Atvestu no Stokholmas / Velti tas tika taupīts]. Dziesmas atkārtotais piedziedājums "Sinä hän / Sen käsitän / Olette yhdessä siis aina" [Tu un viņš / Es to saprotu / Jūs esat kopā tātad vienmēr] parāda sāpīgo realitāti, ar ko viņam jāsaskaras. Tas ir par to, kā mēs mēģinām turpināt savu ceļu, pat ja sirds ir salauzta un mēs jūtamies iesprostoti šajās atmiņās.