Luoksepääsemätön nozīmē 'neaizsniedzams' vai 'nepieejams'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta kaut ko, kam ir grūti piekļūt vai ko ir grūti saprast.
Dziesmā tas tiek lietots, lai raksturotu mīļoto kā 'neaizsniedzamu kalnu' (luoksepääsemätön vuori), uzsverot viņu noslēpumainību un to, cik grūti ir izprast viņu domas un jūtas. Šis vārds piešķir dziesmai dziļumu un intrigu.
Šī dziesma ir kā atklāta saruna ar kādu, kurš ir dziļi sevī un grūti sasniedzams. Happoradio dzied par cilvēku, kurš, šķiet, baidās no visa – gan no trokšņa, gan no miera, gan no vientulības, gan no pūļa. Viņš ir kā "syvää vettä" [dziļš ūdens] un "luoksepääsemätön vuori" [nesasniedzams kalns], kas liek jautāt, kāpēc viņš raud, kad "naapurissa jonkun lapsi nauraa" [kaimiņos kāds bērns smejas] vai "radiossa joku rakkaudesta laulaa" [radio kāds dzied par mīlestību].
Dziesmas galvenais lūgums ir "Puhu äänellä, jonka kuulen" [Runā tādā balsī, ko es dzirdu], jo dziedātājs jūtas "yksinkertainen, aina selitystä vailla" [vienkāršs, vienmēr bez paskaidrojuma]. Viņam vajag "tekstityksen" [subtitrus] un "salaisuuksien selittäjän" [noslēpumu skaidrotāju], lai saprastu šo sarežģīto cilvēku, kurš ir kā "kartta monimutkainen, matka vierahilla mailla" [sarežģīta karte, ceļojums svešās zemēs]. Tas ir skaists un mazliet skumjš lūgums pēc atklātības un sapratnes.