Manger nozīmē 'silts' – vieta, kurā lopi ēd. Tas ir diezgan neparasts vārds mūsdienu dziesmās, īpaši tādās, kas nav par lauku dzīvi.
Šajā Ziemassvētku dziesmā vārds "manger" ir centrālais attēls, jo tas apraksta Jēzus dzimšanas vietu. Tas piešķir dziesmai vēsturisku un svētu noskaņu, atgādinot par pazemīgo sākumu.
Šī dziesma, "Away In A Manger" no Kodija Džonsona, ir tik mīļa un mierīga! Tā stāsta par Jēzus piedzimšanu, bet nevis greznā pilī, bet gan visvienkāršākajā vietā – silītē. Iedomājies: "Away in a manger, No crib for a bed" [Prom silītē, Nav šūpuļa gultai] – tas uzreiz rada tādu pazemīgu un sirsnīgu ainu. Mazais Jēzus guļ uz siena, un pat zvaigznes debesīs skatās uz Viņu: "The stars in the sky, Looked down where He lay" [Zvaigznes debesīs, Skatījās lejup, kur Viņš gulēja].
Man ļoti patīk, kā dziesma apraksta to mieru. Pat tad, kad lopi blēj un mazulis pamostas – "The cattle are lowing, The Baby awakes" [Lopi blēj, Mazulis pamostas] – Jēzus neraud: "But little Lord Jesus, No crying He makes" [Bet mazais Kungs Jēzus, Viņš neraud]. Tas ir tik skaisti, vai ne? Dziesma ir kā lūgšana, kurā tiek lūgts, lai Jēzus paliek blakus: "And stay by my cradle, 'Til morning is nigh" [Un paliec pie mana šūpuļa, Līdz rīts ir tuvu]. Tā ir ļoti jauka dziesma, kas liek justies mierīgi un droši.