Заповедная Песня (Zapovednaya Pesnya) Lyrics in Latvian by Борис Гребенщиков (Boris Grebenshchikov)
Лицедей tulkojumā nozīmē "aktieris" vai "izpildītājs", bet tam ir nedaudz arhaiska un teatrāla nokrāsa, kas padara to interesantu.
Dziesmā Boriss Grebenščikovs to lieto, lai izteiktu vēlmi dzīvot brīvi un bez nosodījuma, sakot: "И никто мне не скажет, что я лицедей" (Un neviens man neteiks, ka esmu aktieris). Tas atspoguļo vēlmi pēc autentiskuma un atteikšanos no sabiedrības lomu spēlēšanas.
Šī dziesma ir brīnišķīgi dīvains sapnis par atteikšanos no pārliekas gudrošanās. Dziesmas stāstītājs lūdz dabai “Отчини мне, природа, стакан молока” [Atver man, daba, glāzi piena] un vēlas pienu “от загадочных звёзд” [no noslēpumainajām zvaigznēm]. Viņš saka, ka savu “умственный рост” [prāta attīstību] “пущу с молотка” [izsolīšu]. Izteiciens “пустить с молотка” nozīmē kaut ko pārdot izsolē, taču šeit tas skan kā smieklīgs solījums nolikt malā ambīcijas un kļūt vienkāršākam, “как река” [kā upe].
Tālāk fantāzija kļūst vēl plašāka: laukos tiek uzcelta milzīga gulta zirgiem, bet pats stāstītājs, kļuvis sirms un bārdains, skraida apkārt ar stabuli. Viņš piebilst: “И никто мне не скажет, что я лицедей” [Un neviens man neteiks, ka esmu izlikšanās meistars]. Vārds “лицедей” var nozīmēt aktieri, bet arī liekuli vai cilvēku, kurš tēlo. Nāve šajā dziesmā nav briesmonis: kad tā atnāk gulēt, abi klusē, līdz viņa saka “ещё” [vēl], un stāstītājs priecīgi izsaucas “ура!” [urrā!]. Beigās viņš lūdz eņģeļus viņu par to nevainot un nepīt viņam asti, tas ir, nebārt un nemocīt. Viņa aizstāvība ir vienkārša: kādam taču jāiepazīst skaistums līdz galam, “от Москвы до загадочных звёзд” [no Maskavas līdz noslēpumainajām zvaigznēm].
