Konijneneten burtiski tulkojas kā "trušu barība". Tas ir neparasts un uzjautrinošs vārds, kas uzreiz piesaista uzmanību.
Dziesmā Barts Pēterss to izmanto, lai aprakstītu savu nepatiku pret diētu, kas sastāv tikai no salātiem, burkāniem un redīsiem. Viņš to salīdzina ar trušu barību, uzsverot, ka cilvēkam ir vajadzīgs kas vairāk par šādu vienmuļu uzturu. Šis vārds lieliski atspoguļo dziesmas humoristisko un pašironisko toni.
Bārtam Pītersam, Beļģijas māksliniekam, šajā dziesmā diēta galīgi neiet pie sirds. Dziesmas stāstītājs atzīst: “Ik ben verdikt” [Es esmu pieņēmies svarā] un viņam vajadzētu ievērot diētu, taču atteikšanās no šokolādes un frī kartupeļiem ar majonēzi viņam šķiet nepanesama. “Konijneneten” [trušu ēdiens] ir asprātīgs apzīmējums salātiem, burkāniem un redīsiem, kas viņam paliek pāri. Atkārtotais “’k moet het niet weten” [es par to negribu neko zināt] skan kā ļoti noteikts protests pret šķīvīti, kas pilns tikai ar dārzeņiem.
Dziesmas varonis diētu sauc par “de dictatuur van lijnen en dieet” [ievērošanas un diētu diktatūru] un par “dikke, vette onzin” [pilnīgām, galīgām muļķībām]. Viņš uzskata, ka dzīve ir pārāk īsa, lai atteiktos no ēdiena, kas viņam garšo, un dzied: “Ik doe niet mee” [es nepiedalos]. Īpaši smieklīga ir rinda “Ik ben een mens en geen wandelende tak” [es esmu cilvēks, nevis staigājošs zars]: viņš nav kukainis, kas varētu mierīgi iztikt ar lapām. Dziesma tāpēc skan kā jautrs, spītīgs paziņojums: salāti un redīsi lai paliek trušiem, bet šokolāde un majonēze tiek atstāti ēdienkartē.