Rasar nozīmē "sabrukt" vai "sagrūt". Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta kaut ko, kas ātri un pēkšņi izjūk.
Dziesmā Molly Sandén to izmanto, lai aprakstītu sajūtu, ka esi veidots no smiltīm, kas var viegli sabrukt. Viņa dzied: "Es būvēju augstu un dažreiz sabrūku" ("Jag bygger högt och rasar ibland"), kas metaforiski atspoguļo dzīves izaicinājumus un spēju atkal piecelties.
Molly Sandén dziesma "Sand" ir kā atklāta saruna par to, cik mēs visi esam mainīgi un nepilnīgi. Viņa dzied: "Känns som jag är gjord utav sand" [Jūtos tā, it kā esmu veidota no smiltīm], un tas lieliski raksturo to sajūtu, ka mēs visu laiku veidojamies un maināmies, gluži kā smilšu pilis, kas uzbūvētas augstu, bet reizēm sabrūk.
Dziesma runā par to, ka citiem bieži vien ir priekšstats par mums – "Alla verkar veta vem jag är / I alla fall dom gånger jag gör fel" [Šķiet, ka visi zina, kas es esmu / Vismaz tajās reizēs, kad kļūdos]. Bet tajā pašā laikā mēs paši vēl meklējam sevi, nezinām, kas vēlamies būt. Molly atzīst, ka viņa ir "Fin och ful och allting däremellan" [Skaista un neglīta un viss pa vidu], un tas ir tik patiess! Mēs visi esam pilni pretrunu, gribam gan bieži, gan reti, zinām, ko gribam, un tai pašā laikā nezinām neko. Tas ir par drosmi kļūdīties un sākt no jauna, kļūstot stiprākiem katru reizi. "Så jag kan börja om, större nästa gång" [Lai es varētu sākt no jauna, lielāka nākamreiz].