애타는 (aetaneun) ir vārds, kas apraksta nemierīgu, ilgojošu vai dedzīgu sajūtu, bieži vien saistītu ar nepacietību vai izmisumu.
Šajā dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu dziedātāja sirdi, kas ilgojas pēc kāda: "너를 향한 이 애타는 맘" (šo manu nemierīgo sirdi, kas tiecas pēc tevis). Tas lieliski atspoguļo dziesmas tēmu par intensīvu, gandrīz slimīgu mīlestību, kas liek justies kā ārkārtas situācijā.
Šajā dziesmā iemīlēšanās izklausās pēc neatliekamas medicīniskas situācijas. Stāstītājs sauc: “Doctor! Doctor! Help me” [Dakter! Dakter! Palīdzi man!] un lūdz tieši šo cilvēku viņu izārstēt, jo neviens cits neder. Viņam ir drudzis, sirds sitas strauji, elpa kļūst smaga, bet, sastopoties ar otra cilvēka skatienu, “galvā kļūst balts”. Frāze “L-O-V-Emergency” [mīlestības ārkārtas situācija] ir asprātīgs vārdu salikums: mīlestība te tiek pasniegta kā steidzams izsaukums, nevis mierīga simpātija.
Puisis pats saprot, ka otra cilvēka priekšā zaudē spriestspēju: viņš izmet vārdus bez domāšanas un nesaprot, kāpēc tieši tur uzvedas tik dīvaini. Angļu rinda “Think I got a fever” [man šķiet, ka man ir drudzis] turpina šo pārspīlēto, jautro slimības tēlu, bet “she callin’ me a heater” [viņa mani sauc par sildītāju] liek domāt, ka viņš pats ir sakarsis kā radiators. Viņš sola atdot visu un saka, ka tikai šis cilvēks ļauj viņam elpot un piešķir nozīmi. Beigās izmisīgais zvans kļūst vēl tiešāks: “Hey, where you at? Left a message, yeah, call me back” [Hei, kur tu esi? Atstāju ziņu, piezvani man]. Tā ir ļoti tieša mīlestības diagnoze: zāles ir tikai viens konkrēts cilvēks.