Взорву nozīmē "uzspridzināšu" vai "iznīcināšu". Tas ir spēcīgs un dramatisks vārds, kas dziesmās nav dzirdams katru dienu.
Šajā dziesmā Zemfira to lieto metaforiski, lai izteiktu savu vēlmi darīt visu iespējamo mīļotā labā, pat ja tas nozīmētu "uzspridzināt visas zvaigznes, kas traucē gulēt". Tas rada spilgtu tēlu par bezgalīgu mīlestību un upurēšanos.
Zemfiras dziesma “Хочешь?” jeb “Vai tu gribi?” skan kā ļoti tiešs lūgums mīļotajam palikt dzīvam: “Пожалуйста, не умирай” [Lūdzu, nemirsti]. Stāstītāja saka, ka otrs cilvēks viņai ir tik svarīgs, ka bez viņa arī pati nespētu dzīvot: “Ты же видишь, я живу тобою” [Tu taču redzi, es dzīvoju ar tevi]. Viņa pat piebilst, ka viņas milzīgā mīlestība “Хватит нам двоим с головою” [mums abiem pilnīgi pietiek]. Tā ir ļoti tieša, gandrīz izmisīga mīlestības valoda, bez izlikšanās.
Dziesmas atkārtotais “Хочешь?” [Vai tu gribi?] pārvēršas par solījumu sarakstu. Apelsīni, gari skaļi stāsti, jūra ar burām, jauna mūzika, saule lampas vietā un Alpi aiz loga: viņa piedāvā visu, kas varētu otru iepriecināt vai palīdzēt gulēt. Daži piedāvājumi ir apzināti pārspīlēti un pat smieklīgi, piemēram, “Хочешь я взорву все звёзды” [Vai tu gribi, lai es uzspridzinu visas zvaigznes?] vai “Хочешь я убью соседей” [Vai tu gribi, lai es nogalinātu kaimiņus?]. Šeit zvaigznes un kaimiņi ir tas, kas traucē gulēt, tāpēc stāstītāja gatava novākt pilnīgi jebkuru šķērsli. Beigās viņa sola atdot visas dziesmas, kas ir par šo cilvēku, it kā visa viņas mūzika jau piederētu viņam.