Wereldster burtiski nozīmē “pasaules zvaigzne” un apzīmē cilvēku, kurš ir slavens visā pasaulē. Dziesmā šis vārds rada skaistu kontrastu: meitene dejo pavisam parasti uz ielas, taču viņā jau tagad ir īstas zvaigznes brīvība un harizma.
Šī Yevgueni dziesma sākas ar ļoti vienkāršu, bet brīnišķīgu ainu: meitene dejo uz ielas, gaidot autobusu. Viņai ausīs ir austiņas un acis aizvērtas, kamēr puse ielas uz viņu skatās. Nīderlandiešu rinda „Ze danst gewoon op straat” [Viņa vienkārši dejo uz ielas] skan gandrīz kā pārsteigts apbrīns. Viņas galvā notiek ballīte, kurā drīkst ierasties ikviens, un stāstītājs iedomājas, ka viņa drīz kļūs par pasaules zvaigzni. Taču dziesma uzreiz piebilst, ka viņa būtībā jau ir zvaigzne, jo dejo bez skatuves un bez vajadzības kādam to atļaut.
Vēlāk stāstītājs atzīst, ka pats dejo tikai galvā vai vietā, kur neviens viņu neredz. Viņš pat cer, lai autobuss kavētos, jo, kad tas aizvedīs meiteni, viņam atkal būs jādejo vienam. Piedziedājums pārvērš šo ielas ainu par aicinājumu: „Dans voor jezelf” [Dejo sev], „Dans voor de wereld” [Dejo pasaulei] un „Dans voor al wie niet durft te dansen” [Dejo par visiem, kuri neuzdrošinās dejot]. Tas ir tiešs, draudzīgs pamudinājums negaidīt īpašu skatuvi. Dejo sev, nākotnei, dzīvei un arī tiem, kuriem nav atļauts vai nav iespējams dejot. Un, ja autobuss kavējas, vēl labāk.