Inner smile jeb "iekšējais smaids" ir interesants un poētisks vārdu salikums, kas apzīmē dziļu, personisku prieku vai apmierinātību, kas nāk no iekšienes, nevis ir redzams ārēji.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu sajūtu, ko izraisa mīļotais cilvēks – viņa pieskāriens spēj atmodināt šo apslēpto, dziļo laimes sajūtu, kas ir vairāk nekā tikai virspusējs smaids. Tas ir unikāls veids, kā izteikt intīmu un patiesu prieku.
Šī dziesma ir par pēkšņu un spēcīgu aizraušanos. Lirikas varone stāsta par kādu, kurš viņas dzīvē ienācis ļoti strauji un no “nekā” radījis spēcīgas jūtas. Šis cilvēks liek viņai justies mežonīgai un atbrīvotai, un, pats galvenais, uzrunā viņas “iekšējo smaidu” (inner smile) – dziļu, patiesu prieku, ko neviens cits nespēj saskatīt.
Dziesmā atklājas arī attiecību sarežģītība un pretrunas. No vienas puses, viņa ir gatava atklāt sevi un ļauties jūtām, aicinot otru spert nākamo soli. No otras puses, viņa apzinās, ka šī kaislība var būt nepastāvīga, radot gan pacilātību, gan skumjas (Your kisses make me blue). Viņa lūdz sapratni, ja kļūs nepacietīga, un atzīst, ka reizēm viņai nepieciešams būt vienai, bet citreiz – izjust otra tuvumu. Tas ir stāsts par emocionālajiem viļņiem, ko izraisa jauna, reibinoša mīlestība.