Ecomostri ir saliktenis, kas veidots no vārdiem "eco" (ekoloģisks) un "mostri" (briesmoņi). Tas apzīmē neglītas, bieži vien nelikumīgi uzceltas ēkas vai būves, kas bojā ainavu un ir pretrunā ar vides aizsardzības principiem.
Dziesmā Tananai to izmanto, lai aprakstītu sajūtu, ka viņš "uzsprāgst" kā šie "ekobriesmoņi", kad viņa mīļotā atbild. Tas ir spilgts un neparasts salīdzinājums, kas piešķir dziesmai unikālu un nedaudz dramatisku noskaņu.
Šī dziesma ir kā maza, salda atmiņa par vasaras romānu, kas atšķiras no visām citām. Tananai un Annalisa dzied par attiecībām, kas nav kā "Tutte storie brevi" [Visas īsās attiecības] – tās ir kaut kas īpašs un paliekošs. Viņi jūt, ka "Love is in the air" [Mīlestība ir gaisā], un, lai gan viņš ir "un po' finto borghese" [nedaudz viltus buržuāzis], viņi viens otru saprot, kas ir "rarissimo per me" [ļoti reti man].
Dziesmā ir daudz jauku detaļu, piemēram, sajūta, ka "Mi fai mancare l'aria" [Tu liec man aizmirst elpot], kad viņa atbild. Viņi ir kā "due gatti neri" [divi melni kaķi], kas lido "Nel blu come i tuoi Levi's" [Zilā krāsā kā tavi Levi's džinsi]. Lai gan "Tutti sono al mare e noi no" [Visi ir pie jūras, bet mēs nē], viņi ir apmierināti ar savu pasauli, kurā ir "quattro mura, Una persiana chiusa, chi ci ammazza?" [četras sienas, aizvērtas žalūzijas, kas mūs nogalinās?]. Tā ir dziesma par to, ka īsta mīlestība ir retums un ir vērts to sargāt, pat ja tā varētu "farci male un tot" [nedaudz sāpināt].