Descifres nāk no darbības vārda descifrar, kas nozīmē "atšifrēt" vai "atminēt". Tas ir interesants vārds, jo tas liek domāt par noslēpumu un vēlmi to atklāt.
Dziesmā Silvana Estrada dzied: "Tengo una voz y una piel / Que quieren que tú las descifres" (Man ir balss un āda / Kas vēlas, lai tu tās atšifrētu). Šeit vārds descifres tiek lietots metaforiski, lai izteiktu vēlmi, lai kāds dziļāk izprastu viņas būtību, nevis tikai virspusēji. Tas piešķir dziesmai intīmu un noslēpumainu noskaņu.
Meksikāņu dziedātāja Silvana Estrada šajā dziesmā runā par klusu, pacietīgu cerību. Viņa dzied par cilvēku, kuru nav iespējams iegūt tagad, bet kuram viņa joprojām atstāj vietu savā dzīvē. Viss sākas ar trauslumu: viņai ir vairākas sejas, bet šis cilvēks tās visas noņem, un viņas smiekliem izaug spārni, kad abi ir vienatnē (Tengo una risa con alas / Que vuela si estamos a solas — "Man ir smiekli ar spārniem / Kas lido, ja esam divatā"). Lai gan abu acis spīd vienādi, viņa nespēj saprast otru līdz galam, un starp viņiem paliek neaizpildīts tukšums un rētas kā stikla bezdibeņi (un abismo de cristal).
Galvenais vēstījums slēpjas solījumā gaidīt. Ja kādu dienu otrs mainīs domas un atgriezīsies (si un día tú me encuentras / Y ahora piensas diferente — "ja kādu dienu tu mani atradīsi / Un tagad domāsi citādi"), viņa būs gatava. Viņa nesola kalnus, bet gan konkrētas, mīļas lietas: rīta gaismu, savas acis, mīlestību un savu spilvenu (Te guardo mi luz de mañana / Mis ojos, mi amor y mi almohada). Dziesma parāda, ka pat tad, kad kopā būšana šķiet neiespējama, var saglabāt mazu ticības kripatiņu.