Ahogándome nozīmē "slīkstot" vai "noslīkstot". Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta fizisku slīkšanu, taču dziesmā tas tiek lietots metaforiski.
Šakira dzied: "Estoy aquí queriéndote, ahogándome entre fotos y cuadernos" (Esmu šeit, mīlot tevi, slīkstot starp fotogrāfijām un burtnīcām). Viņa izmanto šo vārdu, lai izteiktu, ka viņa ir pilnībā pārņemta ar atmiņām un jūtām, it kā viņa tajās slīktu, nespējot elpot vai tikt ārā. Tas ir ļoti emocionāls un tēlains veids, kā aprakstīt sirdssāpes.
Kolumbiešu dziedātājas Šakiras dziesmā “Estoy Aquí” jeb “Es esmu šeit” cilvēks mēģina samierināties ar mīlestību, kas ir beigusies. Viņš jau zina, ka otrs neatgriezīsies un ka pagātni nevar atkārtot: “Ya sé que no vendrás” [Es jau zinu, ka tu nenāksi]. Tomēr aizmirst nav iespējams pat pēc tūkstoš gadiem. Dziesmas stāstītājs iztēlojas neiespējamo, mēģinot “convertir los campos en ciudad, mezclando el cielo con el mar” [pārvērst laukus par pilsētu, sajaucot debesis ar jūru]. Šie pārspīlētie attēli parāda, cik tālu viņš būtu gatavs iet, lai mainītu notikušo.
Visstiprāk šī ilgošanās parādās ikdienišķās lietās: “Ahogándome entre fotos y cuadernos, entre cosas y recuerdos” [slīkstot fotogrāfijās un kladēs, starp lietām un atmiņām]. Viņš ir uzrakstījis vēstules, bet nekad tās nav nosūtījis, un atzīst: “La tonta que fui” [kāda muļķe es biju]. Īpaši savāda un pat mazliet smieklīga ir rinda par kājas un sejas samainīšanu vietām, kas rada apzināti haotisku sajūtu: diena un nakts, lietas un atmiņas, viss ir sajucis. Un tomēr beigās paliek viena vienkārša doma: “Si aún piensas algo en mí, sabes que sigo esperándote” [ja tu vēl par mani kaut ko domā, tu zini, ka es joprojām tevi gaidu].