S'efface nozīmē “izdzist” vai “izgaist”, bieži runājot par atmiņu, tēlu vai sajūtu, kas pamazām kļūst arvien vājāka.
Dziesmā šis vārds apraksta dziesmas un mirušo mīlestību izzušanu no dziedātāja atmiņas. Tas rada poētisku, melanholisku tēlu par pagātnes sajūtām, kas lēnām izzūd.
Šī ir dziesma par cilvēku, kurš nespēj atbrīvoties no bijušās mīlestības. Viņš lūdz: “Je voudrais tant que tu te souviennes” [Es tik ļoti gribētu, lai tu atceries], jo šī dziesma reiz bija viņas mīļākā. Tā ir “Les feuilles mortes” [“Mirušās lapas”], kuras tekstu sarakstījis Žaks Prevērs, bet mūziku komponējis Žozefs Kosma. Dziesmā rudens lapas kļūst par atgādinājumu par viņu: “Chaque fois, les feuilles mortes / Te rappellent à mon souvenir” [Ikreiz mirušās lapas man atgādina tevi]. Skaists, bet diezgan nežēlīgs mehānisms: pietiek ar lapām, un pagātne atkal ir klāt.
Stāstītājs mēģina būt kopā ar citām, tomēr viņu dziesmas šķiet vienmuļas, un viņš pamazām kļūst vienaldzīgs. Viņš pats arī īsti nezina, kur sākas vienaldzība un kad tā beigsies: “Peut-on jamais savoir par où commence / Et quand finit l’indifférence” [Vai vispār iespējams zināt, kur sākas un kad beidzas vienaldzība?]. Rudens pāriet ziemā, un viņš cer uz dienu, kad Prevēra dziesma izdzisīs no atmiņas. Taču līdz tam “les amours mortes / N’en finissent pas de mourir” [mirušās mīlestības nebeidz mirt]. Šī atkārtošanās ir dziesmas asākais joks: mīlestība ir beigusies, bet tās nāve turpinās vēl un vēl.