Companion nozīmē 'pavadonis' vai 'biedrs'. Tas ir vārds, kas apzīmē kādu, ar ko tu pavadi laiku un kam uzticies.
Šajā dziesmā Entonijs Kīdiss personificē pilsētu, kurā viņš dzīvo, dēvējot to par savu pavadoni. Tas parāda dziļu saikni un atkarību no pilsētas, kas viņam sniedz mierinājumu un izpratni, it īpaši brīžos, kad viņš jūtas vientuļš.
Šī dziesma ir dziļš un personisks stāsts par vientulību un cerību, kas norisinās Losandželosas, “Eņģeļu pilsētas”, ielās. Dziedātājs jūtas viens, it kā viņa vienīgais draugs būtu pati pilsēta. Viņš to personificē kā pavadoni, kas viņu saprot un pieņem – viņš brauc pa tās ielām un staigā pa pakalniem, jūtot ar to īpašu saikni. Pilsēta ir gan viņa patvērums, gan skumju lieciniece, ar kuru viņš “kopā raud”.
Tomēr dziesmā ir arī tumšāka puse. Atkārtotā frāze “Es nekad vairs negribu justies tā, kā jutos todien” norāda uz kādu sāpīgu pagātnes notikumu. Dziesmas beigās atklājas konkrēta vieta – “zem tilta pilsētas centrā”. Tā ir vieta, kur viņš “lēja asinis” un “atdeva savu dzīvi”. Šie vārdi atklāj dziļu izmisumu un atkarības ēnu, padarot dziesmu par spēcīgu pārdomu par cīņu ar saviem dēmoniem un vēlmi atgriezties “vietā, ko mīlu” – drošībā un mierā.