Hazan nozīmē 'rudens', bet tas nav parasts vārds, ko dzird katru dienu. Tas ir poētisks un mazliet arhaisks vārds, kas piešķir dziesmai īpašu noskaņu.
Dziesmā tas tiek lietots, lai aprakstītu laiku, kad vēl nav pienācis rudens, metaforiski runājot par to, ka vēl nav pienācis laiks attiecību beigām vai skumjām. Tas rada skaistu kontrastu starp dabas cikliem un cilvēka emocijām.
Perdenin Ardındakiler dziesmā “Derdime” stāstītājs atskatās uz laiku, kad tuvība vēl nebija sākusies: “Seni özlemiştim” [Es pēc tevis biju noilgojies], taču viņš vēl nebija pieskāries mīļotā rokai, redzējis seju vai skūpstījis lūpas. Vārds “henüz” nozīmē “vēl”, un tas atkārtojas kā atgādinājums par neīstenojušos brīdi: “Henüz beni sevmemiştin” [Tu vēl mani nemīlēji]. Arī ābols vēl nav nokritis no koka, rudens vēl nav atnācis, un laiks vēl nav pienācis. Šie vienkāršie attēli padara gaidīšanu gandrīz taustāmu.
Pēc tam runātājs saka: “Şimdi ben değiştim” [Tagad es esmu mainījies] un mēģina iedomāties bēgšanas ceļu no savas pagātnes un šīs pasaules. Viņš gribētu, lai otrs cilvēks būtu “bir çare” [kāds risinājums] viņa “derdim” [likstai, sāpēm vai rūpēm]. Dziesmas nosaukums “Derdime” burtiski nozīmē “manai likstai” vai “manām sāpēm”, tāpēc atkārtotais “derdimе” skan kā lūgums, kas visu laiku atgriežas. Otrajā pantā attēli kļūst asāki: sirds ir iedurta dvēselē, dzeršana ir atsākusies, un dzīve šādi neiet uz priekšu. Tomēr arī mīlestība vēl nav “sagremota” un īstais laiks vēl nav pienācis. Dziesma paliek starp ilgošanos, pagātnes nastu un cerību, ka otrs cilvēks varētu kļūt par izeju.