Nitroglycerin ir nitroglicerīns, ļoti sprādzienbīstama viela. Dziesmā šis vārds izmantots tēlaini: sirds pukst ar milzīgu, gandrīz eksplozīvu enerģiju un sajūtu intensitāti, padarot to par īpaši spilgtu un atmiņā paliekošu vārdu.
Oskara Linnrosa dziesmā “Genom Eld” jeb “Caur uguni” vakars kļūst par robežšķirtni. Dziedātājs paceļ rokas un jūt, ka viss varētu būt sākums kam lielam, lai gan viņš stāv uz pašas robežas un saprot, ka “horisonten är nån annans konstruktion” [“apvārsnis ir kāda cita konstrukcija”]. Agrāk viņš sevi ienīda un darba dienas no pirmdienas līdz piektdienai bija kā ķēde pie kājas. Taču šovakar kaut kas mainās: viņš sāk ticēt, ka kopā ar kādu citu var doties “genom eld” [“caur uguni”], kaut vai tikai šajā vakarā. Frāze “håll den tänd” [“turi to iedegtu”] var attiekties uz uguni vai liesmu, bet dziesmā tā skan arī kā pavēle nepazaudēt drosmi.
Otrajā daļā dziesma kļūst vēl asāka. “Easy living” [“vieglā dzīve”] tiek sasaistīta ar “en hela St. Christine”, burtiski “veselu St. Christine”, un pēc tam seko pārspīlēts, gandrīz sprādzienbīstams tēls: sirds pumpē nitroglicerīnu. Viņš saka, ka cilvēki tik ļoti pieraduši “ēst mēslus”, ka sākuši to garšu pieņemt. Tāpēc atkārtotais jautājums “Om du aldrig provat hur kan du då vara säker” [“ja tu nekad neesi mēģinājis, kā tu vari būt pārliecināts?”] kļūst par dziesmas izaicinošo kodolu. Varbūt nezināmais nav jānosoda pirms pirmā soļa. Šeit uguns ir risks, drosme un varbūt arī mākslīgi radīts mirklis, jo beigās skan “Genom eld, artificiellt” [“caur uguni, mākslīgi”].