Półgłówkami ir interesants vārds, kas burtiski nozīmē "pusgalvas" vai "muļķi". Tas ir spēcīgs un neparasts apzīmējums, ko nedzird katrā dziesmā.
Dziesmā Marika to izmanto, lai aprakstītu, kā cilvēki viens otru apvaino bez iemesla, sakot: "Półgłówkami przezywamy się za nic" (Mēs viens otru saucam par pusgalvām bez iemesla). Šis vārds izceļ dziesmas tēmu par cilvēku vājībām un savstarpējiem konfliktiem, padarot to par neaizmirstamu izvēli.
Šī dziesma, "A Jeśli To Ja" (Bet ja nu tas esmu es) no Marikas un Gooral, ir kā sirsnīgs atgādinājums par to, cik bieži mēs paši radām savas problēmas un cik vienkārši tās varētu atrisināt. Marika dzied par to, kā mēs, "słabi ludzie" (vāji cilvēki), "trzaskamy drzwiami" (cērtam durvis) un "ciskamy w siebie słowami" (metam viens otrā vārdus). Mēs saucam viens otru par "półgłówkami" (pusgalvām) un vainojam visu pasauli par to, ka jūtamies tik vientuļi.
Bet tad dziesma piedāvā risinājumu, kas ir tik vienkāršs un skaists: "A jeśli to zlepić mam ten świat / Wystarczą mi dwie ręce" (Bet ja man ir jāsalīmē šī pasaule kopā / Pietiks ar divām rokām). Un galvenais ir atvērties otram: "A jeśli to my / Ty do środka wpuść / Nie trzeba nam nic więcej" (Bet ja nu tie esam mēs / Tu ielaid iekšā / Mums nevajag neko vairāk). Tā ir dziesma par to, ka mīlestība ir spēks, kas var aizdzīt prom vientulību un bailes, ja vien mēs atveram savu sirdi un ļaujam tai ienākt.