Vergeige nozīmē "sabojāt" vai "izgāzties". Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta situāciju, kad kaut kas tiek pilnībā izbojāts vai neizdodas.
Dziesmā LEA to izmanto, lai izteiktu savu vājumu un bailes no neveiksmes, jautājot, vai viņa joprojām varēs atgriezties pie mīļotā cilvēka, pat ja viņa visu sabojās: "Auch, wenn alles vorbei ist Und ich alles vergeige" (Pat tad, ja viss ir beidzies un es visu sabojāju). Tas ir emocionāls vārds, kas atklāj dziesmas galveno tēmu par beznosacījumu pieņemšanu.
LEA dziesmā „Zu Dir” jeb „Pie tevis” dzied par cilvēku, pie kura gribas doties jebkurā dzīves brīdī. Ne tikai tad, kad viss izdodas, bet arī tad, kad jānoņem maska: „Ohne Maske, ohne fakes Grinsen” [bez maskas, bez viltus smaida]. Šeit „fakes Grinsen” ir sarunvalodisks veids, kā pateikt, ka smaidīšana nav īsta. Dziesmas stāstītāja ietu pie šī cilvēka, ja sapņi sabruktu, zeme drebētu, nebūtu neviena centa vai pat vietas, kur pārnakšņot. „Auf der Suche nach ’nem Platz zum Pennen” [meklējot vietu, kur pārnakšņot] skan ļoti ikdienišķi un tieši, jo pennen ir sarunvalodas vārds „gulēt”.
Atkārtojošais jautājums „Sag, darf ich zu dir?” [saki, vai es drīkstu nākt pie tevis?] padara šo tuvību gandrīz par lūgumu pēc patvēruma. „Pie tevis” drīkst doties gan labākajos laikos, gan tad, kad viss ir beidzies, viss ir sajaukts un citi cilvēki vairs nav blakus. Vēlāk stāstītāja piemin kaunu par savām kļūdām, prieku, asaras un pat pēdējo dzīves stundu. Īpaši atklāta ir rinda „Und ich alles vergeige” [un es visu salaizu grīstē], kur vergeigen nozīmē visu sabojāt vai izgāzt. Tāpēc šī dziesma skan kā jautājums cilvēkam, kurš varētu pieņemt tevi gan ar svētkiem, gan ar neveiksmēm, gan ar pilnīgi nesakārtotu dzīvi.