Szydzi nozīmē 'ņirgājas' vai 'izsmej'. Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta izsmiešanu vai nicināšanu.
Dziesmā KORTEZ to izmanto, lai aprakstītu, kā viņa paša dzejoļi 'ņirgājas' par viņu un viņa attiecībām ("Bo jawnie szydzi z nas ich każdy wers" - Jo katrs to pants atklāti ņirgājas par mums). Tas piešķir dziesmai dramatisku un pašironisku toni, atklājot dziļas sāpes un vilšanos.
Korteza dziesma “Od Dawna Już Wiem” jeb “Es jau sen zinu” ir klusa, ļoti konkrēta atvadīšanās aina. Kāds aiziet no kopīgās mājas, un palikušais lūdz: “Wyjdź po cichu, nie pal światła” [Aizej klusi, neiededz gaismu]. Viņš pat iedomājas, ka aizgājēja sapnī vēl pieskarsies viņa deniņiem. Durvis varētu nebūt pilnībā aizvērtas, jo viņš saka: “Jeśli kiedyś zechcesz wrócić, wiedz, że tutaj nic nie zmieni się” [Ja kādreiz gribēsi atgriezties, zini, ka te nekas nemainīsies]. Taču šī cerība skan vairāk kā nogurusi pieķeršanās, nevis īsts plāns.
Īpaši spēcīga ir saruna par bērniem. Sievietei tiek lūgts viņiem teikt, ka viņš kaut kur smagi strādā, lai nopelnītu iztiku. Poļu sarunvalodas izteiciens “tyram gdzieś na chleb” [rukāju kaut kur, lai nopelnītu maizei] nav par maizi burtiski, bet par iztikas pelnīšanu. Viņai jāstāsta arī, ka viņš svētkos bērnus apciemos, un jāatkārto, ka joprojām viņu mīl un vēlas. Dziesmas runātājs šo melu būtībā jau sen redz cauri: “Wierz mi lub nie, od dawna już wiem” [Tici man vai netici, es jau sen zinu]. Viņš atdod vecās plates, kuru skaņas zina no galvas, un saka sadedzināt viņa dzejoļus, jo katrs to pants atklāti izsmej viņus abus. Tas ir sāpīgi tiešs stāsts par attiecībām, kurās palikušas kopīgas mantas, bērni un rūpīgi uzturēti meli.