Kulkurina nozīmē "kā klaidonis" vai "ceļotājs". Tas ir interesants vārds, kas apraksta brīvu, bet varbūt nedaudz vientuļu dzīvesveidu.
Dziesmā Korpiklaani to izmanto, lai aprakstītu galveno varoni, kurš ceļo pa pasauli, dzerot un izbaudot dzīvi bez rūpēm par rītdienu. Tas lieliski atspoguļo dziesmas piedzīvojumu un bezrūpīgo garu.
Korpiklaani, Somijas grupa, šajā dziesmā aizved klausītāju līdzi klejotājam, kurš ilgojas pēc tāliem ceļiem: “Miesten mieli maailmalle” [vīru prāts tiecas pasaulē]. Viņš dodas pa nezināmām takām, pāri jūrām un ceļiem, spēlē mūziku un dzer, lai remdētu “dzīves slāpes”. Dziesmas stāstītājs bez lielām rūpēm klejo no zemes uz zemi, līdz ceļš aizved uz Meksiku, kur dzīve tiek raksturota pavisam tieši: “Jossa elo on tequilaa” [kur dzīve ir tekila]. Tas ir pārspīlēts, jautrs ceļotāja skatījums, kur dzēriens kļūst par visas vietas simbolu.
Pēc tam maršruts ved caur Argentīnu, Kolumbiju un Čīli uz Brazīliju, “Jossa elo caipirinhaa” [kur dzīve ir kaipirinja]. Kaipirinja ir Brazīlijas kokteilis, parasti ar kačasu, laimu, cukuru un ledu, tāpēc dziesmas atkārtojums “Caipirinha, tequila” [kaipirinju, tekilu] skan kā skaļš, viegli piedzēries ceļojuma sauklis. Beigās klejotājs atzīst, ka pietiekami daudz ir dzerts, spēlēts un svinēts, un sāk ilgoties pēc mājām: “Koto mieltä myöden” [mājas ir pa prātam]. Tieši šī pāreja no pasaules apceļošanas un bezrūpīgām dzīrēm piešķir dziesmai humoru: pat visdrošākajam pasaules klaidonim reiz gribas atgriezties mājās.