Закоханий nozīmē "iemīlējies". Tas ir spēcīgs vārds, kas apraksta dziļas romantiskas jūtas.
Dziesmā vārds "закоханий" tiek lietots, lai izteiktu galveno varoņa mīlestību pret savu partneri, sakot: "І я до смерті закоханий" (Un esmu iemīlējies līdz nāvei). Tas uzsver viņa jūtu intensitāti un padara šo vārdu par dziesmas emocionālo kodolu.
“Останнє Літо” (“Pēdējā vasara”) ir maiga naktsdziesma par diviem cilvēkiem, kuri vēlas paturēt sev katru kopā pavadīto mirkli. Viņi skatās zvaigznēs zem mēness, gatavo viens otram kafiju, dalās noslēpumos un mēģina nolasīt viens otra domas. Tajā pašā laikā nakts ir “холодна і сумна” [auksta un skumja], tāpēc siltums šeit nāk nevis no laikapstākļiem, bet no tuvības, pieskārieniem un saldiem skūpstiem.
Dziesmas skaistākā fantāzija ir vieta, kur “на краю світу завжди буде літо” [pasaules malā vienmēr būs vasara]. Izteiciens “pasaules malā” nozīmē ļoti tālu, gandrīz nepieejamā vietā, bet šajā dziesmā tā kļūst par viņu pašu patvērumu: tur apskāvieni sildīs un sirds pukstēs otra cilvēka ritmā. Otrajā pantā romantika kļūst straujāka: viņi traucas pa nakts ceļiem pilnā ātrumā, apkārt vijas dūmi, bet runātājs jūt mīļotās matu smaržu un pieskārienu. Frāze “до смерті закоханий” [līdz nāvei iemīlējies] ir apzināti pārspīlēta un ļoti tieša. Tā lieliski sader ar dziesmas solījumu atrast vasaru pat aukstā, skumjā naktī.