Tarkenee ir interesants vārds, kas nozīmē "ir pietiekami silts" vai "var izturēt aukstumu". Tas ir saistīts ar darbības vārdu tarketa, kas nozīmē "justies pietiekami silti".
Šajā dziesmā JVG to izmanto, lai radītu rotaļīgu un izaicinošu atmosfēru, sakot, ka, neskatoties uz grūtībām un aukstumu (gan burtiskā, gan metaforiskā nozīmē), viņi joprojām spēj tikt galā un justies labi. Tas ir spēcīgs vārds, kas atspoguļo somu mentalitāti un izturību.
JVG dziesmā “Tarkenee” ieved mūs diezgan nekārtīgā Somijas ikdienā: no stūra pamostas Ville, apkārt smaržo veca pica, kaimiņi atkal strīdas, bet slēpes reizēm slīd un tomēr “ladult me ei poistuta” [mēs nenokāpjam no trases]. Stāstītājs guļ līdz vēlam laikam un pēc tam noslīkst darbos, kamēr gaišais laiks pazūd tumsā. Nosaukums tarkenee nozīmē “te var izturēt aukstumu” vai “te pietiekami silti”, un piedziedājumā tas kļūst par spītīgu saukli: “Mutta beibi kyllä täällä tarkenee” [bet, mazulīt, te var izturēt]. Pat ja dzīve ir drūma, skaļa un mazliet smirdīga, viņš nekur nebēg.
Otrajā pantā viņš atzīst, ka nav gluži svaigs, taču vēl nav izkritis no aprites. Viņš nēsā saulesbrilles, jo “pleksit” ir sarunvalodas vārds brillēm, un saka, ka tās neaizsvīst no mazākā spiediena. Apkārtējie viņu saukuši par traku un daudz ko viņš jau dzirdējis, taču, tiklīdz “hommat valkenee” [lietas kļūst skaidras], dažiem sejas nobāl. Tas skan kā pašpārliecināta atbilde tiem, kuri netic viņa izvēlēm vai naudai. Noslēgumā parādās arī māte un tēvs, kuri būtu redzējuši, kā viņš beidzot kaut ko pierāda. Dziesmas humors ir tiešs un mazliet rupjš, bet galvenā doma paliek vienkārša: lai apkārt būtu tumsa, darbi, baumas un aukstums, viņš vēl turas kājās un atkārto: “Kyllä täällä tarkenee” [te var izturēt].